Pagājušajā nedēļā Norvēģijā Monstādē atklāta pasaules lielākā rūpnīca slāpekļa dioksīda atdalīšanai no industriālajiem izmešiem CO2 Technology Centre Mongstad. Kamēr projekta īstenotāji to saskata kā Dieva sūtītu glābiņu, lai sasniegtu nebijušus vides standartus, citi tehnoloģijā saskata dārdzību un bīstamību, kas ilgtrmiņā varētu izmaksāt vēl vairāk, raksta The Spiegel atsaucoties uz The German.
Jaunā rūpnīca no emisijas gāzēm, kas kā pārpalikums rodas no tuvumā esošās spēkstacijas, izfiltrēs aptuveni 85% videi kaitīgā skābekļa dioksīda. Pēcāk Co2 tiks glabāts gāzes glabātavās. Šāds process - slāpekļa atdalīšana un glabāšana vēl nekad nav veikts tik milzīgos apjomos.
Norvēģijas premjerministrs Jens Stoltenbergs šo projektu saskata kā soli dabai draudzīgas nākotnes virzienā. Slāpekļa samazināšana emisijas gāzēs ir vitāli nepieciešama tērauda, cementa un ķīmiskajās rūpnīcās, īpaši ņemot vērā faktu, ka Ķīnā vien ogļu spēkstaciju jauda un līdz ar to arī izmeši pēdējos 20 gados pieauguši sešas reizes.
Zinātnieki visā pasaulē ir arī vienisprātis, ka līdz 2050. gadam izmešu līmenis pasaulē jasamazina līdz pusei no tā apjoma, kāds tas bija 1990. gadā. Tas esot vienīgais veids, kā nostabilizēt kopējo globālo temperatūru ap 2 grādiem pēc celsija virs esošā līmeņa.
Skatoties nākotnē, Norvēģijas valdība ieguldījusi ap vienu miljardu eiro testa rūpnīcā, paredzot, ka nākotnē izmeši uz rūpnīcu galvenokārt no Austrumeiropas pa cauruļvadiem tiks nogādāti Norvēģijā, izfiltrētā slāpekļa gāze iesūknēta dabasgāzes pazemes rezervuāros, bet pati dabasgāze pārdota Vācijai.
Par līdzīgu rūpnīcu būvēšanu sākušas domāt arī atsevišķas Persijas līča valstis, kā arī Ķīna meklē variantus, kā slāpekļa dioksīdu izmantot savā labā, izmantojot to rūpnieciskajos procesos.
Vienlaikus šādi centieni vairākās pasaules valstīs, īpaši, Vācijā izsaukuši protestus. Idejas oponenti uzskata, ka šādā veidā ogļu, dabasgāzes un naftas produktu ražotāji cenšas nosargāt savu biznesu, kuru apdraud alternatīvās enerģijas projekti, meklējot variantus, kā tas šķietami varētu palikt nekaitīgāks, taču vienlaikus turpinot līdzšinējo dabas resursu ekpluatāciju.
Tāpat oponenti norāda, ka neviens nespēj paredzēt, kas notiktu ar pasauli, ja slāpekļa rezervuāros rastos noplūde un milzīgs gāzes apjoms pēkšņi koncentrātā veidā nonāktu atmosfērā.