Lauksaimniecībā strādājošie redz iespējas efektivitātes palielināšanai, taču tam nepieciešamas investīcijas.
Ceturtā mazākā graudaugu raža un piektais mazākais piena izslaukums no govs – tāda ir abu nozaru produktivitātes bilance ES valstu vidū, liecina Zemkopības ministrijas veiktais pārskats par lauksaimniecības produktivitāti un izmaksām.
Ja ES vidējā laukaugu ražība lielo, vidējo un mazo saimniecību grupā 2010. gadā bija attiecīgi 6,7 t/ha, 4,7 t/ha un 3,9 t/ha, tad Latvijā pēc CSP datiem attiecīgi 3,1 t/ha, 2,3 t/ha un 1,9 t/ha.
Šāda statistika pārsteigusi Zemkopības ministrijas ierēdņus un tāpēc veikti padziļinātāki pētījumi pa reģioniem un novadiem, izpētot ražību mazajās, vidējās un lielajās saimniecībās, taču arī šie dati nebija daudz cerīgāki. Tā Latvijas maizes klētī Zemgalē 2010. gadā vidējā ražība bija 3,8 t/ha, bet pārējos reģionos vēl mazāka, piemēram, Latgales mazajās saimniecībās tā nepārsniedza 1,6 t/ha, kas liecina par ļoti neefektīvu saimniekošanu.
Paši zemnieki gan nav daudz pārsteigti par pētījuma rezultātiem un kā iemeslus zemajai laukaugu ražai min vairākus aspektus. Pagājušajā gadā izsala ļoti lielas ziemāju platības, līdz ar to daudzus laukus nācās pārsēt un tas ietekmēja ražas iznākumu. Arī 2010. gadā sliktie laikapstākļi ietekmējuši ražas novākšanu.