Vēl šā gada aprīļa sākumā SIA Liepājas Ūdens vadītājs Andris Dejus intervijā Rietumu Radio izteicies, ka uzņēmums nopietni strādā pie idejas ūdeni pildīt pudelēs un pārdot, norādot, ka "ūdens tirdzniecība ir bizness un to nav tik vienkārši sākt", raksta irliepaja.lv. Viņš norādījis, ka pirms ūdnes nonāks veikalu plauktos, vēl jāveic daudz dažādu formalitāšu, tāpēc noteikt, kad ūdens parādīsies veikalu plauktos, nav iespējams, taču esot sākts domāt par iepakojuma etiķetes dizainu.
Arī ūdens kvalitāte Liepājā ir atbilstoša Eiropas Savienības prasībām, ko nodrošina divas 2000. gadā izbūvētas uzņēmuma bioloģiskās atdzelžošanas un dezinfekcijas iekārtas.
Diena.lv gan A. Dejus norādīja, ka konkrētāku plānu joprojām neesot, turklāt ražošanu tomēr neesot plānots izvērst masveidā. "Mūsu gadījumā domājam ražot fasēto ūdeni vien nelielos daudzumos, reklāmas nolūkiem." jautāts, kā vērtē to, ka pašvaldības uzņēmumi konkurē ar citiem komersantiem, viņš skaidro, ka tas, protams, ir biznesa projekts un ne velti tirgū jau ir citi ražotāji, kas norāda, ka ar to var pelnīt. Viņš vērtējot citu komersantu publiskajā telpā izskanējušo sašutumu vērtē kā loģisku potenciālo konkurentu uztrukumu par vēl viena konkurenta parādīšanos, taču pašvaldības vēlme ražot ūdeni esot visnotaļ apsveicama.
Līdzīgās domās ir arī SIA Jelgavas Ūdens komercdirektors Andrejs Eihvalds. "Šādus plānus vērtēju, protams, ļoti pozitīvi. Līdzīgi kā Jelgavas Ūdens, arī Rīgas Ūdens ir komercsabiedrība, kas darbojas pēc komerclikuma un var pelnīt naudu ar dažādiem paņēmieniem." Viņš gan atzīmē, ka uzņēmumā tad attiecīgi jānodala grāmatvedība, rēķinot ar tarifiem noteiktos ienākumus no pārējiem atsevišķi.
Jelgavā iegūtais ūdens gan pagaidām atpaliek no kvalitātes standartiem un paši par ūdens iespējamu tirgošanu varētu sākt domāt vien nākamgad, kad tiks pabeigtas atdzelžošanas iekārtas.
Arī Jūrmalā ūdens kvalitāte patlaban esot pārāk slikta taču jaunās attīrīšanas stacijas paredzēts izbūvēt līdz 2014. gadam un līdz ar to varētu domāt arī par citiem pelnīšanas veidiem, Diena.lv norāda SIA Jūrmalas Ūdens valdes priekšsēdētājs Vladimirs Antonovs.
To, vai arī Jūrmala tad varētu uzsākt fasēta ūdens ražošanu, gan viņš atteicās prognozēt, taču norādīja, ka līdz ar labāku ūdens kvalitāti varēs tādu iespēju apsvērt. "Valdei būs jālemj, kā attīstīties, kā pelnīt, kādas iekārtas iegādāties, lai nodrošinātu ūdens pildīšanu," skaidroja V. Antonovs.
Jau ziņots, ka tirgū esošie dzeramā ūdens ražotāji kritiski vērtē Rīgas Ūdens ieceres piepelnīties dibinot meitasuzņēmumu Aqua Riga, kas varētu ražot un pārdot fasētu dzeramo ūdeni. NP Foods vadītājs Rolands gulbis pat izteicis bažas, ka Rīgas iedzīvotāji vairāk ieguldīs kā saņems, jo jaunu ražošanas iekārtu ieviešana prasīs ievērojamas investīcijas.
Meitasuzņēmuma pamatkapitālā SIA Rīgas ūdens plāno ieguldīt 105 000 latu, kas nepieciešami apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai. Šos līdzekļus plānots atpelnīt aptuveni četru gadu laikā. Savukārt aizņēmums aptuveni 300 latu apmērā tiks ņemts, lai nodrošinātu fasētā ūdens ražošanai nepieciešamie pamatlīdzekļus un daļa no apgrozāmajiem līdzekļiem. Paredzētie ieguldījumi ražošanas telpu iekārtošanai un attīstībai trīs gadu periodā veido 180 000 latu, bet iekārtās sākotnēji plānots ieguldīt aptuveni 200 000 latu.
Pagaidām vēl nav izlemts gan no kurienes varētu tikt ņemts dzeramais ūdens, kas tiktu pildīt pudelēs. Rīgas ūdens pieļauj, ka tās varētu būt trīs iespējamās vietas - Rīgas, Ādažu un Garkalnes novados.