Tas atstās būtisku ietekmi uz globālās ekonomikas, tai skaitā arī uz eiro zonas izaugsmi un saasinās parādu krīzi. Saglabājoties augstajai nenoteiktībai par eiro zonas parādu krīzes risinājumiem, aktivitātes kritums var paātrināties. Turklāt nervozitāti drīzumā uzjundīs ASV budžeta un parāda jautājumi.
Uz šī, visai drūmās perspektīvas fona, Latvija ir viena no retajām, kas saglabā atzīstamu rūpniecisko izaugsmi, kaut pieauguma tempi pamazām rūk.
Tā jūnijā rūpniecības produkcijas apjoms turpināja pieaugt. Salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, rūpniecības apjomi palielinājušies par 5.4%. Īpaši uzsverams apstrādes rūpniecības pieaugums par 8.1%. Jāpiezīmē, ka atsevišķās nozarēs uzrādās kritums, taču tas vēl neliecina par ilgtermiņa tendencēm, bet skaidrojams ar sezonalitātes un pasūtījumu izpildes grafiku ietekmi.
Tomēr, visticamāk, no pieauguma tempu palēnināšanās izvairīties iespējams nebūs. Augot turbulencei pasaules tirgos, gada otrajā pusē kopējais nozares pieaugums varētu arī izsīkt pilnībā, iezīmējot arvien lielāku atšķirību dinamikā starp nozarēm un sabremzējot arī pozitīvās tendences darba tirgū.
No otras puses, pilnīgi iespējams, ka aina var izrādīties arī mazāk saspringta, kad pilnā mērā apliecināsies esošā konkurētspēja, uzņēmēju elastība un krīzes laikā gūtās atziņas.
Latvija pozitīvi izceļas arī uz savu kaimiņu fona. Igaunijas apstrādes rūpniecības apjomi jūnijā, salīdzinot ar 2011.gada jūniju, saruka par 3.9%, pirmajā pusgadā kopumā balansējot starp izaugsmi un kritumu. Tai pat laikā Lietuvas apstrādes rūpniecības apjomos jūnijā bija pieticīgs 1.2% pieaugums, gada sešos mēnešos tikai par 0.1% pārsniedzot pērnā gada rādītājus, kamēr Latvijas apstrādes rūpniecība ir attīstījusies krietni pārliecinošāk - 11%.