Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Saeimas deputāts Valainis: Ceru, ka Latvijā cukura ražošanu izdosies atjaunot

Šonedēļ medijos izskanējusī ziņa man lika atcerēties kādu ļoti sāpīgu tēmu, no kuras  ir ko mācīties mums visiem - gan sabiedrībai, gan jaunajiem politiķiem, lai Latvija nekad vairs neatkārtotu un nepieļautu tik sāpīgas kļūdas.

Šī skumjā ziņa bija par faktu, ka gada laikā Latvijā par 26% ir pieaugusi cukura cena - 2011. gada decembrī Rīgā kilograms cukura maksāja jau vidēji 87 santīmus. Cenu pieauguma pamatojums – cukura cenu kāpums pasaules tirgos.

Lieku reizi apzinoties šo faktu gribas aizdomāties – kur tad ir tas lētais pasaules cukurs, ko mums solīja tad, kad tika likvidēta visa Latvijas cukura ražošanas nozare? Tas taču bija teju vienīgais pozitīvais aspekts, ko politiskā elite centās iegalvot Latvijas iedzīvotājiem – Latvijas cukurs esot dārgs, un nozare tiek turēta uz mūsu pleciem, kamēr pasaules cukurs esot teju bez maksas. Šobrīd ir skaidrs, kā tā ir bijusi vien lēta (vai varbūt dārga?) propaganda... Latvijai tika solīts cukurs par 30 santīmiem kilogramā, uzskaitīti neskaitāmie ieguvumi, un lauksaimniekiem piesolīti miljoni kompensācijās. Diemžēl toreiz nebijām gana spēcīgi, vai tikām maldināti, lai nespētu pateiktu NĒ Eiropai.

Pats esmu no Zemgales un ļoti spilgti atceros kāda bija Latvijas cukura nozare – tā bija vesela pasaule, kas nodrošināja darbu un labklājību tūkstošiem cilvēku Zemgalē un citos. Latvijas reģionos. Tagad lauki, kur savulaik tika audzētas cukurbietes, ir vai nu tukši, vai apsēti ar rapsi, kuru daudzos gadījumos pat neaudzē un nerealizē Latvijas zemnieki.

Lai arī lauksaimnieki savu darbību ir pārorientējuši, tomēr nacionālajam kapitālam un valsts attīstībai kopumā šis solis nav devis pilnīgi neko. Es pat teiktu vēl skaļāk – tas bija nacionāls noziegums pret Latviju, ka šāda likvidācija tika pieļauta.

Tagad, lai atjaunotu šo nozari, ir vajadzīgi desmitiem miljonu latu ieguldījumi, un viss jāsāk no paša sākuma. Lai gan man ir cerība, ka nākotnē Latvijā cukura ražošanas nozari izdosies atjaunot, tomēr nav jāšaubās, ka lai to paveiktu, būs jācīnās ar spēcīgu pretinieku – pasaules cukura ražotāju lobiju. Nav šaubu, ka nozares atjaunošanā lauvas tiesa atbalsta jāsniedz arī valstij. 

Kāds ir „sausais atlikums” no šī visa? Diemžēl šodien, lai gan bezgala skaudra, tā ir tikai dzīves mācība –  mums jābūt krietni uzstājīgākiem attiecībā uz nacionālajām interesēm un nacionālo rūpniecību. Mācība, ka ne viss ko mums Eiropa saka ir balta un salda patiesība, un mācība, ka Latvijas ražotais, lai arī ar pirmajā brīdī var šķist dārgāks, tomēr ilgtermiņā krietni prognozējamāks un stabilāks. Galu galā, katrs pašmāju ražošanā nopelnītais lats ir ar lielu pievienoto vērtību, gan ar nomaksātajiem nodokļiem, gan nodrošinātajām darba vietām.

Top komentāri

es
e
Ir jāražo pašiem par to nav šaubu.
kā tā
k
Cukura nozares Latvijā nav un tie kas ir pie tā vainīgi ir jāvelk vadzī! Pilnīgi piekrītu, ka tā ir jāatjauno.
Jāzeps
J
Cukurfabrikas Latvijā iznīcināja SLAKTERIS, BRUSS, MIGLAVS, kALVīTIS un co no ZSA. Toreiz SLAKTERIS bija noorganizējis īpašu brandžu cukurbiešu audzēšanai, kurš katrs tur netika iekšā. To visu darīja ZSA ar BRUSU priekšgalā. Izputinājuši nozari viņi visi tagad salīduši alās un saņem par to labas dividendes. Baigi klusi palikuši bet ZSA grožus atdevuši citiem, kuri tāpat ir pie varas un teikšanas ZM. Paklausieties : atkal vecā dziesma - konkurētspēja, konkurētspēja, konkurētspēja, tikai kam?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses