Runājot par kartupeļu ražu, Kraukle atzina, ka daļai zemnieku izdevies izaudzēt pat labu ražu 30-40 tonnas no hektāra, bet esot zemnieki, kuri no hektāra novāc tikai 20-30 tonnas kartupeļu.
Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta selekcionāre Ilze Skrabule stāstīja, ka kartupeļu audzēšanai šis bijis vidēji labvēlīgs gads. Atsevišķās vietās Latvijā veģetācijas sākumā un beigās bija lieli nokrišņi, kas traucēja izvagot un nomiglot kartupeļus pret nezālēm, bet veģetācijas beigās pārliekais mitrums veicināja lakstu puves izplatību, kas samazināja kartupeļu ražu.
"Tiem saimniekiem, kuri pavasarī bija kartupeļus pareizi mēslojuši, ražas ir labas, tie, kuri taupīja līdzekļus mēslošanai, raža ir mazāka. Šovasar labāk auguši agro šķirņu kartupeļi, kuriem bumbuļi ir lieli, diemžēl ir arī bojāti bumbuļi - saplaisājuši vai ar izaugumiem, kas liecina par mitruma režīma izmaiņām. Vēlīnām šķirnēm, iespējams, raža nebūs tik liela kā citus gadus. Tiem saimniekiem, kuri apturēja lakstu puvi, ražas varētu būt labas," sacīja Skrabule.
Kraukle stāstīja, ka kartupeļiem, ko iepērk pārstrādes uzņēmumi, cenas šoruden ir stabilas, savukārt tirgū realizējamiem pārtikas kartupeļiem cenas pagaidām ir pazemas. Uzpircēji no zemniekiem esot gatavi pirkt pārtikas kartupeļus, maksājot mazāk nekā desmit santīmus kilogramā. "Cenas tirgū būs atkarīgas no tā, cik daudz kartupeļu tiks ievesti no kaimiņvalstīm, Latvijā safasēti un tirgū piedāvāti kā Latvijā audzēti kartupeļi. Diemžēl kartupeļu izsekojamību joprojām nav iespējams nodrošināt," atzina Skrabule.
"SIA "Aloja-Starkelsen", kas ražo kartupeļu cieti, kartupeļus iepērk saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem līgumiem ar zemnieku saimniecībām, kuras speciāli audzē cietes kartupeļus. Uzņēmums šogad plāno iepirkt mazāk nekā 10 000 tonnu kartupeļu un lēnām jau ir sācis to darīt. "Cietes saturs kartupeļos šoruden ir labs. Jāatzīst gan, ka joprojām turpinās cietes ražošanai piemērotāko šķirņu meklējumi," sacīja Kraukle.
Savukārt selekcionāre informēja, ka šovasar Priekuļos ir izdevies izaudzēt jaunu un cietes ražošanai piemērotu kartupeļu šķirni "Imanta", ko zemnieki varēs iegādāties nākamajai sezonai.
Kraukle uzskata, ka kartupeļu audzētāji nākamgad nevarēs nodrošināt obligāto nosacījumu ar sertificētu kartupeļu sēklu apstādīt 25% no kopējām apstādītajām platībām. "Viss būs atkarīgs no tā, cik daudz audzētājiem būs līdzekļu, jo kartupeļu sēkla nav lēta. Visticamāk, arī nākamajā sezonā sertificēta sēkla maksās aptuveni 300 latus tonnā. Zemnieki vai nu samazinās stādījumu platībās, vai arī riskēs un stādīs pašu audzētos kartupeļus," prognozēja Kraukle.
Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts kartupeļus audzē 40 hektāru platībā, no tiem 35 hektāru platībā tiek audzēti sēklas kartupeļi. Pirms nedēļas, piedaloties Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza Rudens svētkos, pilsētnieki interesējušies ne tikai par pārtikas kartupeļu iegādes iespējām, bet arī par sēklas kartupeļu iegādi.
"Šovasar institūtā audzētas 11 kartupeļu šķirnes sēklas materiālam, tiks veikta sēklas sertifikācija, un ceru, ka mums izdosies nodrošināt sēklas audzētājus un zemniekus ar sēklas materiālu. Šogad esam atjaunojuši vecu, vācu kartupeļu šķirni "Adretta" audzēšanu, par ko bija ļoti liela zemnieku interese. Jau šopavasar jutām, ka interese par kartupeļiem bija lielāka nekā citus gadus. Pie mums pirka gan zemnieki, gan mazdārziņu īpašnieki. Kartupelis ir salīdzinoši lēts dārzenis, kas spēj nodrošināt cilvēkus ar pilnvērtīgu uzturu laikā, kad cilvēkiem ir maz naudas," stāstīja Skrabule.
Agronomi uzskata, ka kartupelis ir valsts ekonomiskās labklājības rādītājs, jo lielāka interese par kartupeļiem, jo mazāk cilvēkiem līdzekļu, ko viņi var atvēlēt uzturam. Bagātākos laikos agronomi novērojuši, ka pieprasījums pēc kartupeļiem būtiski samazinās.