Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Strautiņš: Rūpniecībai maijā pietrūka enerģijas

Ražošanas rūpniecībā kopumā maijā samazinājās pirmo reizi kopš 2016. gada augusta. "Vainīgo" nav grūti atrast — izlaide par 16,4% samazinājās enerģētikā. Ievērojot milzu atšķirību starp nokrišņu daudzumu šogad un pērn, ar divciparu skaitli rakstāms kritums tajā gaidāms vismaz līdz augustam.

Par ekonomikas, nevis laika apstākļu tendencēm vēsta notikumi apstrādes rūpniecībā, kurā ražošana pieaug. Maijā tā bija par 2,9% lielāka nekā pirms gada, bet kopumā pirmajos piecos mēnešos — par 3,6%. Maija it kā vājo rezultātu izskaidro bāzes efekts — pērn šajā mēnesī ražošana strauji palielinājās. Turpretim salīdzinājumā ar aprīli šis mēnesis izskatās labi, ir kāpums par 1,9%. Ļoti lielā mērā to nodrošināja trīs nozares — kokrūpniecība (+4,7%); elektronika (+20,0%) un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (+17%).

Nedaudz pasliktinājās jau tā nelabvēlīgā aina pārtikas pārstrādē, izmaiņas mēneša un gada griezumā ir attiecīgi -0,2% un -3,6%. To galvenokārt nosaka lejupslīde piena pārstrādē, jau piekto mēnesi pēc kārtas ražošana gada griezumā samazinās par padsmit procentiem. Lauksaimniecībai šis gads ir ļoti grūts, bet pārtikas pārstrādi tam nevajadzētu krasi ietekmēt — gan svaigpienu, gan graudus jebkurā gadījumā saražos vairāk, nekā var pārstrādāt. Galvenās problēmas ir pārstrādes pusē. Lielākajā daļā apakšnozaru vēl pietrūkst ambīciju un investīciju vēriena, straujas pārorientēšanās uz eksporta tirgiem. Tieši šāda pieeja jau vairākus gadus strauji audzē graudu pārstrādes apjomus, jo īpaši Dobeles Dzirnavniekā. Katrā apakšnozarē šādi uzņēmumi ir, piemēram, zivju pārstrādē eksporta apjomus strauji audzē Karavela. Taču pagaidām nespēj atsvērt lejupslīdi citur. Agri vai vēlu gan tam jānotiek, mainoties proporcijām starp dažādo uzņēmumu grupām.

Ziedoņa mēneša spožie rādītāji elektronikā un iekārtu ražošanā ir atjaunojuši saulaino kopainu nozarēs, kurās NACE klasifikācijā apzīmēti ar 25. līdz 30. numuru, tas ir — metālapstrādē, elektronikā un trīs mašīnbūves nozarēs, par kurām CSP publicē datus. Tajās visās šogad ražošana ir augusi, pārsvarā strauji. Maijā ir neliels kritums gada griezumā elektrisko iekārtu ražošanā, bet tas neapbēdina, jo pērn šajā mēnesī bija kāpums gandrīz par 60%. Šīs nozares nākotnes prognozes ir nemainīgi teicamas. Līdzšinējie šī gada dati elektronikā bija pārsteidzoši vāji. Tās kopējais rezultāts ir ļoti atkarīgs no viena uzņēmuma. Raugoties uz makro faktoriem, Mikrotīkls darbību varēja ietekmēt zemais dolāra kurss gada sākumā, visā nozarē jūtamais komponentu deficīts. Maijā dolāra kurss strauji pieauga, arī elektronikas nozare Latvijā atgriezās pie iepriekšējos gados ierastā divciparu skaitļos mērāmā pieauguma.

Kad apstrādes rūpniecībā bija grūti laiki 2013. - 2015. gadā, kokrūpniecība to brīžiem glāba no pilnīgas izaugsmes apstāšanās. Kad 2016. - 2017. gadā ražotājiem kopumā klājās labāk, kokapstrāde varēja "atļauties" vājuma brīžus. Šī gada aprīlī un maijā kokapstrāde atkal augusi ātrāk nekā apstrādes rūpniecība kopumā, kas nebija raksturīgi iepriekšējos divos gados. Nozarē šobrīd notiek mierīga attīstība, kaut spriedzi rada augstās apaļkoku cenas.  Šogad radusies ļoti neparasta situācija — augstas cenas ir nevis atsevišķiem sortimentiem, kā mēdz gadīties, bet gan visiem apaļkoku sortimentiem. Sākotnējo apaļkoksnes cenu kāpumu pērn radīja lielā mitruma radītie apgrūtinājumi mežsaimniecībai. Šobrīd cenas pamazām samazinās, taču tām ir liela inerce. Mežu īpašnieki pierod pie augsta cenu līmeņa un samazina pārdošanu, cenām kaut nedaudz sarūkot. Tāpat resursu piegādi ierobežo mežizstrādes jaudu trūkums.

Līdz ar to saplūst tirgus segmenti, kas citkārt pastāv atsevišķi. Ja ostās par skujkoku papīrmalkas kubikmetru maksā 60 eiro, nav izdevīgi no šīs plūsmas atdalīt tievākos zāģbaļķus. To cena kļūst neatbilstoši augsta produktu daudzumam, ko no šiem kokiem var iegūt. Tievo zāģbaļķu pārstrāde ir niša, kurā cenšas patverties mazās zāģētavas, kuras nav spējušas veikt lielas investīcijas efektīvā masu ražošanā, tāpēc tām šobrīd klājas grūti. Dārgās izejvielas spiež samazināt granulu ražošanu. Savukārt lielajiem ražotājiem augsto izejvielu cenu palīdz sabalansēt diezgan augstais produktu cenu līmenis, ko uztur aktīvā būvniecība tādos tirgos kā Ziemeļvalstis un Lielbritānija.

Šobrīd apaļkoku vidējās cenas ir augstas, bet to deficīts nozarē ir tikpat normāla parādība kā programmētāju trūkums informācijas tehnoloģiju nozarē. Tāpēc ļoti apsveicamas ir investīcijas jauna veida izejvielu pārstrādē. Ļoti interesants ir Kronospan Rīga gandrīz 100 miljonus eiro vērtais investīciju projekts kokskaidu plātņu ražošanas palielināšanai. Tas paredz pārstrādāt t.s. otrreizējo koksni — nojauktu māju daļas, vecas mēbeles. Tā īstenošana būtu tiešām interesants pavērsiens meža nozares attīstībā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses