"Pēc iepriekšējo Jelgavas cukura atlikumu pārdošanas a/s Nordic Sugar ir nolēmis saglabāt iemīļoto zīmolu un piedāvāt to apvienojumā ar Ziemeļvalstu populārāko cukura zīmolu Dansukker," teikts reklāmas paziņojumā. Reklāmā arī tiek solīts, ka "Dansukker Jelgavas cukurs radīts Latvijas patērētāju gaumei un saglabājis Jelgavas cukuram raksturīgo īpaši lielo kristālu izmēru un garšas īpašības". Vienlaikus tiek norādīts, ka šis cukurs ražots ar tradicionālām metodēm no Ziemeļvalstīs un Baltijā audzētām cukurbietēm un ievērojot videi draudzīgas tehnoloģijas.
Jāatgādina, ka dāņi par Jelgavas cukura zīmola iegādi paziņoja 2007.gada beigās pēc tam, kad Konkurences padome (KP) atļāva dāņu kompānijai iegūt Jelgavas cukurfabrika aktīvu, tai skaitā preču zīmi un cukura fasēšanas iekārtas.
Apvienošanās tika atļauta, nosakot saistošus noteikumus, kas paredz maksimāli informēt patērētājus par izmaiņām piedāvājumā un dot iespēju ienākt tirgū citiem tirgus dalībniekiem, lai neveidotos viena komersanta monopolsituācija.
Lai notiktu apvienošanās, dāņu kompānijai mēnesi pirms cukura izplatīšanas mazumtirdzniecībā Latvijas tirgū uzsākšanas jāorganizē reklāmas kampaņas laikrakstos un lielveikalos ar mērķi informēt patērētājus par to, ka turpmāk Jelgavas cukuru ražos dāņu kompānija. Kā otrs saistošais noteikums tika noteikts kombinētās preču zīmes izplatīšana safasētos iepakojumos, uz kuras jānorāda informācija par produkta izcelsmi, lai produkta patērētājam būtu pieejama visa informācija par produkta izcelsmi un ražotāju. KP iepriekš atzina, ka dāņiem piederošās cukurfabrikas izvietotas vairākās Eiropas valstīs, t. sk. arī Lietuvā, līdz ar to uzņēmumam pastāv zināmas priekšrocības, piegādājot cukuru Latvijā par salīdzinoši zemākām cenām nekā to potenciālajiem konkurentiem, līdz ar to alternatīvas piegādei ir ierobežotas.
Abas Latvijas cukurfabrikas – Jelgavas un Liepājas – savu darbību pārtrauca pēc tam, kad Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētnieki izpētīja, ka nodarboties ar šo rūpalu reformētajā cukura tirgū vairs nebūs izdevīgi. Gan cukurbiešu audzētāji, gan cukura ražotāji tikuši pie prāvām Eiropas Savienības kompensācijām par šādu soli. Tiesa, joprojām sabiedrībā nerimst diskusijas, vai Latvijā bija saprātīgi atteikties no cukura ražošanas, un ir interesenti, kas cukura ražošanu vēlas atjaunot.