Jau šī gada sākumā Diena cēla trauksmi par to, ka februārī Latvijas skolās pietrūka 33 fizikas skolotāju (viņu vidū – 16 skolotāju ar slodzi vairāk par 14 stundām nedēļā), 37 datorikas skolotāju (t. sk. 27 skolotāju ar slodzi vairāk par 14 stundām nedēļā) un 55 matemātikas skolotāju (t. sk. 50 skolotāju ar slodzi vairāk par 14 stundām nedēļā). Mēs, t. i., žurnālisti, izdarījām savu darbu. Norādījām uz skolotāju trūkuma problēmu, pusgadu pirms parādījās matemātikas eksāmena bēdīgie rezultāti.
Atskats pagātnē
Man bija iespēja 2017. gada septembrī apmeklēt Latvijas Bankas rīkoto tautsaimniecības konferenci, kura bija veltīta "sabiedrībā ļoti gaidītajām reformām izglītības nozarē".
Tolaik Latvijas Bankas prezidents bija Ilmārs Rimšēvičs. Viņš solīja, ka parādīs "iedvesmojošus piemērus, lai kopīgi domātu, kā mums aizvest Latvijas izglītību no pašreizējās viduvējības uz izcilību nākotnē". Tika deklarēts, ka "Latvija vienmēr ir vēlējusies būt pasaules bagātāko valstu vidū, bet to nav iespējams panākt, ja ar domām un darbiem sevi rādām tikai kā lētā darbaspēka valsti. Mūsu bagātības receptes atslēgvārds ir inovācijas, bet to radīšanā atrodamies Eiropas valstu lejasdaļā. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo izcilas inovācijas nevar radīt cilvēki, kuri pārsvarā gadījumu pie pārslogota un slikti atalgota skolotāja ieguvuši viduvēji vērtējamu izglītību". I. Rimšēvičs pauda idejas par to, "kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti, augtu skolotāju konkurence un atalgojums, kam par ko jāatbild, kam jārod risinājums, kāda loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kāda – pašvaldībām".
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 12. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!