Diskusijās par nākamā gada valsts budžetu galvenais diskurss, kuru sabiedrībai uzspiež no valsts budžeta finansētie mediji un valdošās koalīcijas politikas veidotāji, iezīmē praktiski tika vienu jautājumu, respektīvi, kā elegantāk un valdošajai koalīcijai izdevīgāk sadalīt valsts parādu, kas tiks pārcelts arī uz nākamajām paaudzēm, par kurām pašreizējai koalīcijai vairs nebūs nekādas intereses.
Dažādi finanšu politikas instrumenti
Runājot par valsts pamatbudžeta sadalījumu, bieži tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valstiskais finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka valsts finanses veido pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti.
Salīdzinot kopējo izdevumu sadalījumu pa budžetu veidiem 2022. gadā, var redzēt, ka no valsts pamatbudžeta kopējais izdevumu apjoms pērn bijis 10,1 miljards eiro, pašvaldību budžetu kopējais izdevumu apjoms – 3,12 miljardu eiro, savukārt speciālā budžeta kopējais izdevumu apjoms – 3,59 miljardi eiro. No kopējiem visu budžetu izdevumiem 2022. gadā valsts pamatbudžeta daļa bija 60%, speciālā budžeta un visu pašvaldību budžetu izdevumu daļa – 40%.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 24. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!