Ar kokapstrādi
Lielu artavu kopējos rūpniecības datos dod lielākā ražojošā un eksportējošā apakšnozare kokapstrāde, kura pērn sāka atgūties no iepriekšējo gadu krīzes. To veicināja dažādi valdību un centrālo banku organizēti kvantitatīvi ekonomikas stimulēšanas pasākumi, kuru mērķis bija kāpināt būvniecības apjomus. Savukārt aktīvāka celtniecība nozīmē arī pieprasījumu pēc būvmateriāliem, tajā skaitā – pēc dažādas kokapstrādes produkcijas. Tādējādi ekonomikas stimulēšanas pasākumi pasaulē tiešā mērā atspoguļojas arī Latvijas ražošanas datos. Janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi kokrūpniecības apjomi auguši par 6,3%, taču pagājušā gada pēdējos mēnešos izaugsmes temps tuvojās 16% un pat pārsniedza šo atzīmi, tas gan bija saistīts ar, ekonomistu valodā runājot, "bāzes faktoriem".
Proti, 2019. gada izskaņā kokrūpniecības dati kopumā neizskatījās pārāk labi, bet pagājušā gada laikā tie sāka uzlaboties. Tomēr situācija nav vērtējama kā viennozīmīgi laba. Latvijas lielākā nozares uzņēmuma a/s Latvijas finieris valdes loceklis Mārtiņš Lācis stāsta, ka situācija pasaules tirgos šobrīd kopumā ir visnotaļ sarežģīta, arī konkurence vērtējama kā liela. Taču starp dažādām valstīm un nozarēm pastāv lielas atšķirības. Pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, Latvijas finieris augstas pievienotās vērtības bērza saplākšņa produktus piegādā vairāk nekā 30 dažādām industriālajām nozarēm 70 pasaules valstīs. "Šī tirgus diversifikācija ir pamats mūsu ražošanas un eksporta stabilitātei ilgtermiņā un dod iespēju mazināt dažādo reģionu un nozaru pieprasījuma īstermiņa svārstības, kas reizēm var būt ievērojamas," skaidro Lācis.
Vienlaikus viņš uzsver, ka uzņēmuma tirgus tomēr ir Eiropas ekonomiskās zonas valstis. "Ņemot vērā Eiropas zaļo kursu un virzību uz pieaugošu bioloģiskas izcelsmes materiālu izmantošanu, koksnes produktiem, tai skaitā bērza saplāksnim, ir būtiskas priekšrocības, kas nākotnē tikai palielināsies. Pateicoties Latvijas finiera ieguldījumiem pētniecībā un produktu attīstībā, esam pārliecināti par labvēlīgu tirgus dinamiku mūsu augstas pievienotās vērtības produktu segmentos," teic kompānijas pārstāvis un piebilst, ka ekonomiskā situācija Latvijā un pasaulē kopumā šogad būs atkarīga gan no katras nācijas, gan arī no civilizācijas kopējās spējas apturēt Covid-19 pandēmiju.
Vairākumam kāpums
Kopumā no CSP apskatītajām 15 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm šā gada janvārī salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi 2020. gadā deviņas no tām ir piedzīvojušas ražošanas apjomu kāpumu, savukārt sešām apjomi ir kritušies. Slikta ziņa ir, ka ražošanas apjomu kritums vērojams pārtikas rūpniecībā, kas ir otrā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare. Te apjomi kopumā sarukuši par 8%, tādējādi norādot uz visai sarežģīto nozares situāciju. Atšķirībā no pārējām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm pārtikas rūpniecībai ir salīdzinoši mazāks eksporta produkcijas īpatsvars, un attiecībā tieši uz pašreizējiem datiem ir visai sarežģīti spriest, vai tas ir labi vai slikti. No vienas puses, Latvijas iedzīvotāju skaits turpina sarukt. Līdz ar to kopumā krītas arī pārtikas ražotāju realizācijas iespējas vietējā tirgū. Apjomus varētu kāpināt uz ārējo tirgu rēķina. Taču, no otras puses, Covid-19 pandēmija kavē piegādes un sarežģī loģistiku, tas savukārt arī var veicināt ražošanas kritumu.
Banku ekonomisti vērš uzmanību uz farmācijas rūpniecības, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas pozitīvo ietekmi uz rūpniecības izaugsmi. Diemžēl konkrētāki dati par abām minētajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm nav publiski pieejami, taču no pašu uzņēmumu ziņām var spriest, ka nozarēm klājas samērā labi. Janvārī, rēķinot gada izteiksmē, visstraujāko kāpumu piedzīvoja apģērbu ražošana, kam produkcijas izlaide bija pieaugusi par 16,6%, poligrāfija un ierakstu reproducēšana (14,7%), mēbeļu ražošana (13,3%) un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu izlaide (9,6%). Savukārt vislielākais kritums joprojām iezīmējās iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, kur apjomi gada laikā bija sarukuši par 37,3%.
Sliktāks noskaņojums
Lai arī apstrādes rūpniecības rādītāji uz kopējā Latvijas un arī pasaules ekonomikas fona ir vērtējamai kā ļoti labi, bažas par tālāko notikumu attīstību saglabājas. Par to liecina CSP publicētie nozares konfidences dati, kuri februārī bija nedaudz pasliktinājušies. Februārī šis rādītājs bija mīnus 7,4 (par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā janvārī), un to ietekmēja negatīvs uzņēmumu vadītāju novērtējums pašreizējam produkcijas pasūtījumu līmenim. Statistiķi secinājuši, ka visbūtiskākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar janvāri, bijis tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana, mēbeļu ražošana, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana un apģērbu ražošana. Savukārt pieaugums bijis poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, t. s. cita veida ražošanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā un koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā. Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, uzlabojies uzņēmēju noskaņojums saistībā ar sava uzņēmuma aktivitāti (gaidāmās ražošanas aktivitātes kāpums) un gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.
Salīdzinot ar janvāri, nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošajiem faktoriem uzņēmumā norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (38% respondentu), darbaspēka trūkumu (14%) un materiālu un iekārtu trūkumu (13%). Covid-19 ietekmi februārī norādījuši 16% respondentu. 28% apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību februārī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.
Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece, atsaucoties uz iepirkumu menedžeru aptauju datiem, zina teikt, ka apstrādes rūpniecības uzņēmumi mūsu tirdzniecības partnervalstīs turpina novērot diezgan strauju atkopšanos. Tomēr vienlaikus eksperte brīdina, ka daudzviet pasaulē Covid-19 pandēmija ir noplicinājusi ražošanas jaudas gan tāpēc, ka ražotnēm jāievēro dažādi epidemioloģiskie pasākumi, gan tāpēc, ka daļa uzņēmumu ir atlikusi investīcijas. "Pieprasījums pēc apstrādes rūpniecības produkcijas ir atguvies straujāk, nekā gaidīts. Attiecīgi šobrīd ir vērojams dažādu komponenšu trūkums un kavējas piegādes. Tas komplektā ar izejvielu cenu kāpumu nozīmē augstākas ražošanas izmaksas," stāsta Buceniece.