Visām trim Baltijas valstīm ir raksturīga kopīga tendence, ka ekonomiskā attīstība koncentrējas galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Savukārt reģionālie kontrasti visspēcīgāk izteikti ir tieši Latvijā. To ļauj secināt Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), kā arī Igaunijas un Lietuvas galveno statistikas iestāžu aprēķini.
Bagātā Mārupe, trūcīgā Augšdaugava
Jaunākie pieejamie dati rāda, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā Tallinā un vismazāk attīstītajā apriņķī Pelvā 2022. gadā atšķīrās 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīgi. Atšķirība starp Viļņas apriņķa un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes liela. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela.
(Te jāpiebilst, ka par Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu reģionālajām atšķirībām šī gada 15. martā tika prezentēts ziņojums Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences sekcijā Telpiskā attīstība un plānošana.)
Valstu salīdzināšanai Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat piedāvā izmantot "reālā IKP attiecību pret konkrētā gada vidējo iedzīvotāju skaitu".
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 2. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00