Populāras visur Eiropā
Bezkontakta norēķinu karšu raksturīgā iezīme ir tā, ka tās nav nepieciešams ievietot bankas terminālī un nav nepieciešams ievadīt PIN kodu, tās tikai jāpietuvina terminālim pāris centimetru attālumā. Tas būtiski samazina norēķinu laiku – maksāšana ar bezkontakta norēķinu kartēm aizņem trīs reizes mazāk laika, nekā maksājot ar skaidru naudu, un ir divas reizes ātrāka, nekā maksājot ar norēķinu karti, kas jāievieto terminālī un jāievada PIN kods, uzsver finanšu sektora eksperti. Tiesa, PIN kods jāievada, pirmo reizi norēķinoties ar bezkontakta karti. Ar minētajām kartēm Latvijā var norēķināties par nelieliem pirkumiem līdz 10 eiro. Par galveno ieguvumu tiek uzskatīta ātrāka pirkuma apmaksa.
Cilvēkiem nav jāiegādājas divas maksājumu kartes – viena "parastā" un otra – bezkontakta. Var būt viena maksājumu karte, kurā iestrādāta bezkontakta norēķināšanās iespēja. Pašlaik visās no jauna izsniegtajās komercbanku maksājumu kartēs jau ir bezkontakta norēķināšanās iespēja. Starptautisko maksājumu sistēmu VISA un MasterCard prasības paredz, ka 2020. gadā visām karšu pieņemšanas ierīcēm jānodrošina arī bezkontakta karšu pieņemšana.
Bezkontakta norēķinu kartes nav Latvijas inovācija, tās strauji ieguvušas popularitāti visā Eiropas Savienībā (ES). Saskaņā ar VISA starptautisko pakalpojumu asociācijas datiem viena no katrām piecām izsniegtajām VISA kartēm ir bezkontakta. Pašlaik ES apritē ir aptuveni 165 miljoni bezkontakta norēķinu karšu un uzstādīti aptuveni 3,2 miljoni tām piemērotu termināļu. Visai izplatītas šīs kartes ir Polijā, Spānijā un Lielbritānijā. Darījumu, kas iespējami ar bezkontakta karti, summas dažādās valstīs ir atšķirīgas. Vācijā ar bezkontakta kartēm var norēķināties par pirkumiem līdz 25 eiro, bet Lielbritānijā – līdz 30 mārciņām. Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā saskaņā ar Igaunijas Centrālās bankas datiem 2016. gada beigās 4% no visām maksājumu kartēm bija bezkontakta norēķinu kartas. Igaunijā ar šīm kartēm var norēķināties par pirkumiem līdz 10 eiro.
Bažas par drošību
Daudziem iedzīvotājiem ir bažas par bezkontakta karšu drošību, jo netiek prasīts ievadīt PIN kodu. Tāpat rodas jautājumi, vai terminālis naudu nevar noņemt no kartes, tam tikai garāmejot, vai datus nevar nokopēt, kā arī nav skaidrs, vai tad, ja karti, maksājot par pirkumu, nejauši divas reizes "nopīkstina", arī nauda tiek noņemta divas reizes. Uzņēmuma First Data Latvia, kas ir vadošais maksājumu karšu apstrādes centrs Baltijā, Baltijas izpilddirektore Zanda Brīvule-Jansone skaidro, ka no tehnoloģiju viedokļa bezkontakta norēķinu kartes ir drošākas par parastajām čipkartēm un par magnētisko svītru kartēm. Bezkontakta norēķinu kartēs iestrādātās tehnoloģijas to nokopēšanu padara neiespējamu. To liecina arī citu ES valstu pieredze, kurās šo karšu izplatība ir lielāka nekā Latvijā, bet krāpniecības gadījumi milzīgā skaitā nav konstatēti, apgalvo Brīvule-Jansone.
Jāteic, ka, ielūkojieties interneta meklētājā, redzams, ka vēl pirms diviem gadiem vairākos britu preses izdevumos parādījās raksti, ka krāpnieki ar pašdarinātām ierīcēm it kā var nolasīt bezkontakta karšu datus, turklāt pat no 80 centimetru attāluma. Reaģējot uz šo informāciju, Lielbritānijas Maksājumu karšu asociācija savā mājaslapā skaidroja, ka vienīgie dati, kurus potenciālie krāpnieki varētu tādā veidā nolasīt, ir maksājumu kartes numurs un derīguma termiņš, bet nekādā veidā nav iespējams nolasīt kartes aizmugurē esošo drošības kodu, kā arī kartes īpašnieka vārdu un uzvārdu. Tāpat asociācija noraida bažas, ka naudu no bezkontakta kartes ar krāpnieciskas ierīces palīdzību varētu noņemt, it kā nejauši uzgrūžoties cilvēkam uz ielas, jo, kā jau minēts, kartei jābūt ļoti tuvu attiecīgajai ierīcei, turklāt, ja blakus kartei ir kāds metālisks priekšmets, piemēram, monētas vai atslēgas, tā vienkārši nedarbosies.
Par bažām, ka tirdzniecības vietas terminālis no bezkontakta kartes naudu varētu noņemt, tam vienkārši garām ejot, Brīvule-Jansone teic, ka tām nav pamata divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai terminālis sāktu naudas noņemšanas operāciju, pārdevējam tajā vispirms jāievada pirkuma summa, otrkārt, nauda tiek noņemta tikai tad, ja karte tiek pietuvināta tuvu terminālim. Tas nav iespējams, vienkārši ejot garām terminālim. Savukārt par naudas noņemšanu divreiz, jo karte nejauši "novicināta" gar termināli divas reizes, Brīvule-Jansone norāda, ka tas nav iespējams, jo terminālis ir izveidots tā, ka tas fiksē tikai vienu apmaksu pēc kārtas.
No drošības viedokļa visproblemātiskākā ir situācija, kad šādu bezkontakta karti nozog vai pazaudē. Protams, tāpat kā parastajām kartēm, tikko par to paziņo bankai, tā tiek nobloķēta un norēķināties ar to nav iespējams. Taču laikā starp kartes nozušanu un tās nobloķēšanu ar to iespējams veikt pirkumus bez PIN koda. Taču Brīvule-Jansone atgādina, ka tas ir iespējams tikai līdz 10 eiro. Turklāt, ja īsā laikā tiek veikti vairāki atkārtoti pirkumi ar bezkontakta norēķinu karti, terminālis prasa ievadīt PIN kodu.
1000 transakciju dienā
Dienas aptaujātie tirgotāji, kas uzstādījuši bezkontakta kartēm piemērotos termināļus, atzīst, ka šādas kartes samazina pircēju apkalpošanas laiku un arī rindas. Pašlaik bezkontakta norēķinu kartes var izmantot, piemēram, visā lielveikala Rimi ķēdē, arī Supernetto veikalos.
Uzņēmuma Pasažieru vilciens pārstāvis Egons Ālers norāda, ka pašlaik jau visās uzņēmuma dzelzceļa staciju kasēs, izņemot vienu, var norēķināties ar bezkontakta kartēm. Arī vairākās aptiekās jau ir šāda iespēja. Savukārt Narvesen pārstāvis Andis Aleksandrovs teic, ka visās Narvesen tirdzniecības vietās šādi norēķini būs iespējami, sākot ar šā gada vidu.
Ar bezkontakta kartēm var norēķināties arī vairāk nekā 50 lielveikalu ķēdes Maxima veikalos.
Maxima pārstāve Zane Udrase stāsta, ka šī gada laikā iespēja norēķināties par pirkumiem ar bezkontakta maksājumu kartēm būs visos ķēdes veikalos. "Iedzīvotāju skaits, kas par saviem pirkumiem norēķinās ar šīm kartēm, ar katru dienu nedaudz pieaug. Vidēji dienā tās ir ap 1000 transakcijām. Maxima Latvija veikalos pārsvarā bezkontakta karšu maksājumi tiek veikti ar Latvijā izsniegtām bezkontakta maksājumu kartēm, bet ir arī darījumi ar Norvēģijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Ungārijā, Lielbritānijā, Dānijā, Polijā, Spānijā un citās valstīs izsniegtām bezkontakta maksājumu kartēm," norāda Udrase.
Astoņi no desmit klientiem
Runājot par Latvijas iedzīvotāju pieprasījumu pēc bezkontakta norēķinu kartēm, SEB bankas maksājumu karšu izdošanas pakalpojumu vadītāja Liene Dzenīte norāda, ka tas cieši saistīts ar to, cik attīstīta ir infrastruktūra – iespēja šādus norēķinus veikt. "SEB banka saviem klientiem bezkontakta kartes piedāvā kopš 2013. gada, tomēr līdz 2016. gada sākumam bezkontakta norēķini lielākoties bija pieejami tikai ārzemēs. Savukārt 2016. gadā ar katru mēnesi arī Latvijā pieauga to tirdzniecības vietu skaits, kur var norēķināties ar bezkontakta kartēm. Līdz februāra beigām SEB banka bija izsniegusi jau gandrīz 5000 bezkontakta MasterCard Dinamo karšu. Taču tā ir procentuāli ļoti niecīga daļa no kopējā izdoto karšu skaita," stāsta Dzenīte un piebilst, ka pārsvarā šīs kartes piesaka gados jauni cilvēki.
Arī Swedbank apliecina, ka šo karti galvenokārt izvēlas jaunieši un klienti ar augstākiem ienākumiem, bet kopumā šādas kartes ir populāras visu klientu lokā, un tās izvēlas arī vecākās paaudzes klienti. Bankas bezkontakta karšu projekta vadītāja Diāna Kanopa teic, ka pašlaik jau 10% no visām izdotajām maksājumu kartēm ir ar bezkontakta norēķinu funkciju: "Jau vairāk nekā 100 000 Swedbank klientu ir bezkontakta kartes. 80% visu no jauna pasūtīto karšu ir ar bezkontakta norēķinu iespēju. Astoņi no desmit klientiem, kas pasūta jaunu karti, izvēlas pasūtīt bezkontakta karti, kas ir ļoti labs rādītājs," stāsta Kanopa.
Banka Citadele kopš šā gada sākuma izsniegusi vismaz 6000 karšu ar bezkontakta norēķinu funkciju. Bankas Karšu un mobilo maksājumu attīstības daļas vadītājs Andris Lazdiņš teic, ka "visbiežāk bezkontakta kartes tiek izmantotas lielveikalos – iepērkoties Rimi vai Maxima veikalos. Pēdējā mēneša laikā novērojams arī lielāks bezkontakta norēķinu skaits aptieku tīklos".
atvieglojam dzīvi zagļiem?
>:-)