Topošajā valdībā vismaz pagaidām iecerēts Veselības ministriju uzticēt partijai Progresīvie, kas šo nozari pasludinājusi par savu prioritāti numur viens. Partijas līdzpriekšsēdētājs un Saeimas deputāts Andris Šuvajevs jau izteicies, ka pašreizējā katastrofāli zemā finansējuma apstākļos viņu piedāvājums būtu finansējumu nozarei sasaistīt ar kādiem vidējiem rādītājiem, piemēram, noteiktu procentu no iekšzemes kopprodukta (IKP) vai no nodokļu ieņēmumiem. Šāds modelis jau darbojas aizsardzības nozarē, kuras finansējums ir noteikts 2% apmērā no IKP.
Šādu vēlmi izteikušas arī citas nozares, piemēram, izglītība, un arī sabiedriskie mediji runā par to, ka tas būtu optimāls risinājums, lai nodrošinātu neatkarīgu un stabilu naudas plūsmu. Tikmēr Finanšu ministrija un ekonomisti šādai piesaistei pie IKP pretojas, norādot, ka tādā veidā tiek samazināta gan elastība budžeta plānošanas procesā, gan budžeta pielāgošana valsts aktuālajām vajadzībām.
Jāatgādina, ka līdz 2003. gadam bija tā sauktie speciālie budžeti ar konkrētu piesaisti nodokļu ieņēmumiem, no kuriem tika finansēts Valsts autoceļu fonds un Valsts kultūrkapitāla fonds. Taču 2003. gadā toreizējā premjerministra Valda Dombrovska valdība speciālos budžetos likvidēja, atsaucoties uz starptautisko ekspertu pausto, ka Latvijas valsts budžets ir pārāk sadrumstalots.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 13. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!