Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Cenu un algu kāpuma gads?

Ikviens, kas pēdējos mēnešos regulāri apmeklējis pārtikas veikalus, būs secinājis, ka pārtika kļūst dārgāka. Par to, ka notiek augšupejoša cenu kustība, liecina arī degvielas uzpildes staciju cenrāži un dažādu pakalpojumu izmaksas. Arī statistika bezkaislīgi norāda uz to, ka dzīves dārdzība piedzīvo straujāko izaugsmi kopš brīža, kad ekonomika sāka atgūties no 2009. gada finanšu krīzes.

Cenu konjunktūra patiešām mainījusies strauji – 2016. gada vasarā bija deflācija un patēriņa cenas gada izteiksmē Latvijā bija sarukušas par pusprocentu, savukārt jau novembrī gada inflācija sasniedza 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Nesen Latvija piedzīvojusi straujāko patēriņa cenu kāpumu kopš 2012. gada decembra, kas bija pēdējais mēnesis pirms pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanas par vienu procentpunktu. Eksperti sliecas domāt, ka inflācija varētu vēl palielināties.


Ārējo faktoru varā

Pēc ekonomistes Raitas Karnītes domām, galvenā ietekme uz inflācijas virzību 2017. gadā varētu būt energoresursu cenām. "Naftas cenas jau ilgāku laiku ir zemas. Šobrīd tiek pieliktas lielas pūles, lai tās palielinātu. Ja tas izdosies, augs energoresursu cenas arī Latvijā," paredz Karnīte un piebilst, ka šādā gadījumā cenu pieaugums varētu skart arī citas tautsaimniecības nozares. 

Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava uzskata, ka izejvielu cenu svārstības var gan paātrināt, gan iegrožot inflāciju. Piemēram, naftas cena pēc naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC valstu paziņojuma par ieguves apjomu samazināšanu krasi palielinājās, taču nu nedaudz samazinājusies. "Maz ticams, ka tā nokritīs līdz 2016. gada sākuma zemajam līmenim, taču lejupvērstas svārstības var sabremzēt inflācijas pieaugumu," spriež ekonomikas speciāliste.

Karnīte norāda, ka daudz kas atkarīgs no Latvijas eksporta preču cenu pārmaiņām, sevišķi pārtikai, kurai aizvien ir būtiska loma Latvijas mājsaimniecību izdevumu struktūrā. Tādējādi, ja situācija ārējos tirgos būs ražotājiem labvēlīga, lai savu produkciju pārdotu dārgāk, arī Latvijā cenām, visticamāk, jāpalielinās.


Gatavi maksāt

Neapšaubāmi, liela nozīme ir tam, kas notiek pašā Latvijā. Karnīte uzskata, ka gadījumā, ja algas turpinās augt, kā tas noticis iepriekš (iepriekšējos gados vidējā bruto darba samaksa auga par 7–8 procentiem gadā), arī inflācija var kļūt lielāka. Svarīgi ir tas, lai būtu pircēji, kas gatavi cenas "uzturēt". Inflāciju veicinošs faktors, pēc Karnītes domām, ir arī ārvalstu tūristu plūsma. 

Latvijas Darba devēju konfederācijas tautsaimniecības eksperte Inese Olafsone uzsver – lai arī darba samaksas pieauguma temps pēdējā laikā samazinājies, kopumā algas kāpj un iedzīvotāju pirktspēja palielinās. Tāpat labvēlīgs faktors, lai uzņēmumi Latvijā varētu veikt preču un pakalpojumu cenu palielināšanu, pēc ekonomikas ekspertes domām, ir iepriekšējo gadu laikā notikušais cenu kritums atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, enerģētikā. Vienlaikus viņa uzskata – ir skaidrs, ka pieaugums būs vērojams piena produktiem, jo piefiksēts piena iepirkuma cenu kāpums. "Vismaz neliels cenu kāpums varētu būt degvielai. Pakalpojumu cenu pieaugumam nav pamata būtiski pieaugt, ja vien būtiski nepalielinās Latvijas uzņēmumu eksports, tādējādi palielinot uzņēmumu darbinieku atalgojumu. Šobrīd pakalpojumu cenu pieauguma temps palēninājies," situāciju raksturo I. Olafsone. 

Vildava piebilst, ka 2016. gada otrajā pusē algu izaugsmes temps sabremzējās – vidējās bruto darba samaksas pieaugums gada izteiksmē pērn 2. ceturksnī bija 3,3 procenti un 3. ceturksnī – 2,2 procenti, bet gada sākumā – 5,9 procenti. "Šādi turpinoties, pakalpojumu cenu kāpuma temps kādu mirkli varētu sarukt. Lai šāds scenārijs nematerializētos, svarīgs būs brīdis, kad aktivizēsies Eiropas Savienības fondu apguve, kā arī apguves ātrums," spriež Swedbank speciāliste un piebilst, ka, ieplūstot fondu naudai, atsāksies būvniecība un parādīsies nepieciešamība pēc darbaspēka šajā nozarē. "Tā kā ir bažas par iespējamo darbaspēka trūkumu būvniecībā, palielināsies spiediens celt algas. Līdz ar algu kāpumu palielināsies inflācija," secina ekonomikas eksperte.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka būtisks jautājums ir, kas notiks ar pakalpojumu cenām. Viņš stāsta, ka pēdējos mēnešos gada inflācija, kas saistīta ar pakalpojumu cenām, paātrinājusies un 2016. gada nogalē bija nedaudz zem 3 procentiem. Tas lielākoties skaidrojams ar PVN kāpumu apsaimniekošanas pakalpojumiem. Vienlaikus eksperts norāda, ka algu kāpums Latvijā jau ilgāku laiku apsteidz ekonomikas kopējo izaugsmes tempu un šo izmaksu kāpumu uzņēmēji pagaidām nenodod patērētājiem augstākas inflācijas veidā, kas pēdējos divos gados veicinājis uzņēmējdarbības peļņas kritumu. Pēc ekonomista domām, šāda situācija, visticamāk, saistīta ar spēcīgu konkurenci iekšējā tirgū un diezgan vāju iekšējo pieprasījumu, taču ir grūti prognozēt, vai nākamgad šajā ziņā kas mainīsies. Tāpēc zems patēriņa cenu pieauguma temps uz vietējo faktoru rēķina varētu bremzēt kopējo inflācijas rādītāju.
 

Turpinās kāpt

Lai arī neskaidrību ir daudz, no ekonomikas ekspertu teiktā izriet, ka patēriņa cenu pieauguma temps 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gada nogalē piefiksēto tempu varētu pat divkāršoties. Āboliņš uzskata, ka pie pašreizējā naftas cenu līmeņa inflācijai Latvijā vajadzētu būt ap 2,5 procentiem, tomēr naftas cenas 2016. gada otrajā pusgadā svārstās plašā diapazonā, tāpēc precīzu prognozi grūti dot. "Inflācija Latvijā 2017. gadā varētu būt intervālā 2–2,5 procenti," pieļauj bankas Citadele eksperts. 
Līdzīga ir arī Swedbank prognoze, kura paredz, ka patēriņa cenas šogad vidēji varētu palielināties par 2,5 procentiem. Vildava uzskata, ka gada griezumā nozīmīgu pieaugumu redzēsim pārtikas cenās. "Ja izejvielu cenas turpinās atgūties no iepriekšējo gadu krituma, redzēsim labu transporta pakalpojumu inflācijas izaugsmi, galvenokārt uz degvielas cenu pieauguma rēķina. Tāpat regulējamo pakalpojumu, piemēram, siltumenerģijas vai gāzes, cenas varētu mazāk ierobežot inflāciju, bet šis efekts drīzāk būtu redzams 2017. gada otrajā pusē," rezumē Swedbank ekonomiste.

Top komentāri

Ēdelweiss
Ē
Cenu kapums ka jau 4.maija genocida režima sastavdala, bet algu pielikums ka premija tikai tiem, kuri so genocidu eskalē...
Dotošny
D
Naftas cenas bija zemas, bet degvielas ne. Kāpēc tā? Tāpēc, lai naftas ieguves zemēs valstis nodokļos saņemtu mazāk, un naftas atradņu uzturēšana tām būtu neizdevīga. Rezultata ASV lēti pārpērk šos ieguves avotus. Pec tam cenas ceļas, lai uzturētu krītošo ASV dolārobligaciju. Cik ilgi dzīsiet "fufeli" tautai.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses