Svarīgs arī Rail Baltica
Lai gan laikā, kad Eiropā tapa pirmās dzelzceļa līnijas, tās bija stimuls veidoties jaunām pilsētām, rūpnīcām un bija pozitīvs atspēriens valstu ekonomikām, līdz ar jauno tehnoloģiju rašanos dzelzceļš pasaulē pamazām zaudēja savu modernākā transportlīdzekļa statusu. Tomēr, ņemot vērā, ka dzelzceļš ir viens no videi draudzīgākajiem transporta veidiem, jādomā, kā to modernizēt un kā arvien vairāk kravu un pasažieru no citiem transporta veidiem pārvirzīt tieši uz dzelzceļu, uzsvēra Eiropas Komisijas Ziemeļjūras–Baltijas TEN-T pamattīkla koridora Eiropas koordinatore Katerina Trautmane.
Pēc viņas paustā, viena no lielajām iespējām Baltijas valstu ekonomikām ir Ziemeļjūras–Baltijas koridora izveide, kas kopā ar pārējiem TEN-T tīkla [Eiropas transporta tīkla] koridoriem Eiropā ļaus vieglāk organizēt transporta plūsmu, veicinās pilsētu attīstību un mobilitātes iespējas. Būtiski, ka šim projektam ir pieejams Eiropas Savienības finansējums, tomēr jādomā arī par privāto investīciju piesaisti veiksmīgākai projekta ieviešanai, uzsvēra eksperte.
"Mums ir nepieciešama labāka sadarbība un koordinācija starp transporta nozares dalībniekiem, lai ieviestu TEN-T tīklu. Ziemeļjūras–Baltijas satiksmes koridoram jānodrošina jaunās tehnoloģijas, kas ļaus uzlabot Eiropas transporta sektora efektivitāti, vienlaikus samazinot negatīvo ietekmi uz vidi. Neapšaubāmi tas būs liels ieguvums gan iedzīvotājiem, gan ekonomikām," pauda Trautmane.
Eksperti konferencē arī akcentēja, ka attiecībā uz iedzīvotāju mobilitāti jo īpaši svarīgs ir Rail Baltica projekts, kas savienos visu trīs Baltijas valstu galvaspilsētas, kā arī Baltiju ar pārējām Eiropas valstīm. Šis projekts ir nozīmīgs posms arī TEN-T tīklā. Trautmane uzskata, ka tas ir solis pretī daudz drošākiem un ilgtspējīgākiem satiksmes risinājumiem un šim projektam jāpierāda, ka Baltijas valstīm nav jābūt konkurentēm, bet jāveido kopīga loģistikas platforma, ko sniegs Rail Baltica priekšrocības. Atsaucoties uz veiktajiem pētījumiem, Trautmane uzsvēra, ka uzņēmumi no dzelzceļa nozares sagaida produktivitātes uzlabošanos, augstu pakalpojumu kvalitāti un ar citiem transporta veidiem konkurētspējīgas izmaksas. "Tāpēc vēl daudz uzdevumu jāpaveic, pirms varēsim runāt par sekmīgu TEN-T projekta īstenošanu," pauda eksperte.
Savienot divus platumus
Īstenojot Rail Baltica projektu, Baltijā, tajā skaitā Latvijā, tiks savienoti divu platumu sliežu ceļi – Baltijā esošais 1520 milimetru sliežu ceļš ar pārējās Eiropas 1435 milimetru sliežu ceļu. Lai gan šādi savienojumi varētu šķist ļoti sarežģīti, teju neiespējamā misija, tā ir mūsdienu realitāte, un citu valstu veiksmīgie piemēri pierāda, ka tas ir iespējams. Turklāt šādiem savienojumiem ir savas priekšrocības, uzsvēra Spānijas uzņēmuma ADIF starptautisko attiecību direktora vietnieks Hoakins Himeness Otero, piebilstot, ka Baltijas valstis nav pirmais gadījums, kad tiek savienoti divu platumu sliežu ceļi. Spānijā šāds risinājums darbojas jau vairākus desmitus gadu, un tas ir bijis veiksmīgs. Pat ja šāda divu platumu savienošana šķiet ļoti sarežģīta, to ir iespējams izdarīt, un no tā iegūst gan iedzīvotāji, gan ekonomika. Kā piemēru viņš minēja pasažieru skaita palielināšanos, kas sākuši izmantot dzelzceļu kā galveno pārvietošanās veidu, nemaz nenojaušot, kurā brīdī brauciena laikā ir notikusi pārslēgšanās no viena platuma sliežu ceļa uz otru. "Mēs varam no Parīzes un Luksemburgas aizbraukt uz Spāniju, kur ir cits sliežu platums. Var strādāt kopā, lai situāciju, kur ir dažādi sliežu ceļu platumi, risinātu," uzsvēra Otero.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 10. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
rekur
žēl
Enģeļa viesis