Gaidāmi lielāki apkures rēķini

Kāpums un uzreiz kritums

Pagājušajā nedēļā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena turējās pie 80 ASV dolāru (69,4 eiro) robežas par barelu, taču mēneša sākumā tā bija pamanījusies pārsniegt pat 86 dolāru atzīmi, kas bija pēdējo gandrīz četru gadu augstākā virsotne. Investoru pirkšanas aktivitātes melnā zelta cenu gada laikā kāpinājušas par 35–40%, tādējādi nafta ierindojoties tradicionālo finanšu aktīvu ienesīguma augšgalā. 

Swedbank ekonomiste Linda Vildava teic, ka pēdējā mēneša naftas cenas svārstības veicinājis vairāku faktoru kopums. "Straujo kāpumu septembra otrajā pusē galvenokārt noteica bažas par naftas piedāvājuma pietiekamību, tuvojoties novembrim, kad stājas spēkā ASV sankcijas pret Irānu. Turklāt Irānas naftas ieguves apjoms un šīs valsts naftas eksports jau šobrīd ir samazinājies, turklāt tas ir noticis straujāk un ātrāk, nekā gaidīts. Savukārt kāpumam sekojošo cenas kritumu no augstā līmeņa veicināja bažas par pieprasījuma noturīgumu, Starptautiskajam Valūtas fondam samazinot pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes, kā arī naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC valstīm sagaidot lēnāku pieprasījuma kāpumu pēc naftas augošā protekcionisma dēļ," tirgus faktorus ieskicē tautsaimniecības speciāliste. 

Jautāta, kā naftas cenas kāpums iespaidojis citu kurināmā resursu cenas, viņa teic, ka tās virzās tandēmā un pēdējā laikā īpaši pieaugušas dabasgāzes cenas, piemēram, Vācijas biržā Gaspool. Turklāt jāpiebilst, ka Latvijā gāzes tarifi mainās atkarībā no vidējās naftas cenas biržā pēdējos deviņos mēnešos.
 

Dārgāks siltums

"Lai gan apkures sezona daudzviet ir iesākusies bez būtiskām pārmaiņā siltumenerģijas tarifos, ir pamats domāt, ka siltumenerģijas izmaksas pieaugs," uzskata Vildava. Tas gan saistīts ar to, no kā siltumenerģija tiek ražota, un cenas kāpums it īpaši iespējams tai siltumenerģijai, kuras ražošana ir saistīta ar gāzi. Ekonomikas eksperte teic, ka saistība starp deviņu mēnešu naftas un siltumenerģijas cenām ir augsta, bet ar nelielu nobīdi laikā. Proti, pieaugumu naftas cenā visbiežāk pavada arī pieaugums siltumenerģijas komponentē patēriņa cenu indeksā. "Protams, kāpums siltumenerģijas cenās nav līdzvērtīgs naftas cenas palielinājumam, taču virziens ir viens. 

Apkures sezonai sākoties, siltumenerģijas cena varētu būt pieaugusi vidēji par 3% gada laikā.

Gan šī brīža, gan sagaidāmā Brent naftas cena eiro izteiksmē rāda, ka apkures sezonā kopumā siltumenerģija varētu būt par 3–5% dārgāka nekā pērn," skaidro Vildava.