Tomēr līdz ar iespaidīgām centrālo banku finanšu injekcijām pēdējā laikā globālā tautsaimniecība pamazām sāk ieiet sliedēs. Ja vien neplīsīs kāds burbulis, kas saistīts ar pārmērīgu finanšu aktīvu cenu pieaugumu biržās, pastāv ticama iespēja, ka desmitgades sākuma centrālo banku aktivitātes vairs nebūs jādēvē par laika nopirkšanu, izvairoties no vispārēja finanšu sabrukuma, bet gan politiku, kas spējusi ekonomikai dot otro elpu.
Šie globālie notikumi skar arī Latviju gan saistībā ar finanšu resursu pieejamību, gan saistībā ar iespēju palielināt preču un pakalpojumu pārdošanas apjomus globālajā tirgū. Kas attiecas uz otro, tad šobrīd piedzīvojam straujāko eksporta kāpumu kopš šīs desmitgades sākuma, un tas notiek, neraugoties uz Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz pārtikas preču eksportu un pesimismu, kas saistīts ar Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības (ES). Patiesībā Lielbritānija ir viena no valstīm, kas arī veicinājusi šā gada pirmajā ceturksnī vērojamo 10,1% vērto preču eksporta kāpumu salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn.
Stabilāks rublis
Jautāts par to, vai Latvijas eksporta izaugsmei šogad kopumā varētu izdoties noturēties virs 10% atzīmes, bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš atteic, ka tas atkarīgs no ārējās ekonomiskās vides, kas ir grūti prognozējama. Tomēr, paraugoties uz pēdējā laika izmaiņām, viņš vērš uzmanību uz to, ka līdz ar naftas cenu stabilizēšanos Krievijas ekonomika sāk atgriezties pie pozitīvas izaugsmes un rubļa kurss kļuvis labvēlīgāks mūsu eksportētājiem.
Viņaprāt, no mūsu lielākajiem tirgiem visstraujākais kāpums šogad varētu būt Krievijai, kur pēc vairāku gadu pārtraukuma ekonomika atgriežas pie pozitīvas izaugsmes. Eksperts zina teikt, ka šā gada pirmajos trijos mēnešos eksports uz Krieviju audzis par 48,2%, pamatā uz dzērienu un farmācijas produktu rēķina, kas gan daļēji ir arī tā dēvētais reeksports.
"Paralēli eksportam uz Krieviju straujš eksporta kāpums šogad gaidāms arī uz Skandināviju un Vāciju, kur pieaugumu pamatā veido koka produkcija un mašīnbūves, kā arī metālapstrādes nozaru produkcija," eksporta struktūru ieskicē tautsaimniecības speciālists. Runājot par preču grupām, kur paredzama eksporta izaugsme, Āboliņš izteic viedokli, ka visstraujāk šogad varētu augt koka produkcijas, dzērienu, kā arī dažādu metālizstrādājumu eksports. Tas būtībā atspoguļo izaugsmes tendences Latvijas rūpniecībā, un vismaz gada pirmajos mēnešos līdzīga situācija ir arī Lietuvā un Igaunijā. Galvenais iemesls te ir augošais ārējais pieprasījums, ko veiksmīgi spēj izmantot mūsu ražotāji. Papildus tam līdz ar cenu kāpumu vismaz eiro izteiksmē gaidāms arī piena eksporta pieaugums.
Savukārt SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, ka preču eksporta ziņā šogad labus rezultātus turpinās uzrādīt visas lielākās eksporta nozares – kokrūpniecība, pārtikas rūpniecība, metālapstrāde, farmācija. "Gada sākumā izceļas alkohola eksports, kas audzis par 52%. Taču arī pārējās nozarēs kāpums ir vērā ņemams. Kritumu uzrāda kodolreaktori, katli, mehānismi un mehāniskas ierīces, kā arī graudaugu eksports. Ņemot vērā kopējo attīstību, Latvijas ražotājiem eksportam papildu stimuli būs no reeksporta attīstības," konjunktūru ieskicē SEB bankas eksperts.
Runājot eksporta valstu kontekstā, viņaprāt, primārais tirgus joprojām būs Top desmit valstis, kas veido 73% eksporta. "No šīm valstīm straujākā izaugsme ir vērojama eksportam uz Zviedriju, Vāciju un Nīderlandi. Sevišķi pārsteidz 48% kāpums eksportā uz Krieviju, kas joprojām ir ceturtais lielākais [Latvijas] eksporta tirgus. Grūti prognozēt tālāko attīstību, jo tam ir liels politiskais risks un kāpumu strauji var nomanīt kritums. Patīkami redzēt 52% pieaugumu uz ASV, kas ieņem 12. vietu preču eksportā," ārējos tirgus raksturo SEB eksperts.
Labie un sliktie signāli
Gašpuitis uzskata, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem starptautiskā tirdzniecība ir sakustējusies, kam jāveicina arī Latvijas eksports. Protams, risks, ka to var traucēt lielvalstu domstarpības, ir liels, kaut arī līdz šim retorikai nav sekojuši konkrēti soļi, piebilst SEB ekonomikas speciālists. Tomēr salīdzinājumā ar pirmajiem trijiem mēnešiem gadā kopumā Gašpuitis prognozē lēnāku preču eksporta pieaugumu. Tas varētu sasniegt 6–8%. Tomēr arī šis skaitlis nav slikts, ja ņemam vērā situāciju, ka, piemēram, pērn eksports faktiski bija bez izaugsmes un arī iepriekšējie gadi nevainagojās ar straujāku pieaugumu par pāris procentiem gada izteiksmē. Gašpuitis uzskata, ka arī pakalpojumu eksports šogad varētu pieaugt 6–8% apmērā.
"Protams, šajā kontekstā neskaidrība par Krievijas kravu tranzīta plūsmu saglabājas, un ilgtermiņā pastāv risks to pakāpeniskam samazinājumam. Tāpat nav šaubu, ka turpināsies izaugsme informācijas tehnoloģiju (IT) eksportā. Būtisks jautājums ir par būvniecības pakalpojumu eksportu – nepieciešamība projektu īstenošanā, kā arī ES projekti sniegs iespējas daudziem būvniekiem atgriezties Latvijā, taču nav zināms, vai tas notiks, jo Skandināvijā un Vācijā pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem būs ļoti spēcīgs. Līdz ar to eksports var turpināt augt, kas no vienas puses ir labi, taču no otras puses apgrūtinās vietējo projektu īstenošanas iespējas, ietekmēs projektu cenas," secina Gašpuitis.
Nedaudz optimistiskāku prognozi sniedz Āboliņš. "Protams, ārējo vidi ir ļoti grūti prognozēt un riski pastāv, taču pašreizējās tendences kopumā ir iepriecinošas. Tādēļ es personīgi sliecos domāt, ka Latvijas eksporta pieaugums šogad būs 8–10% robežās, savukārt par nākošajiem gadiem gan ir grūtāk spriest," vērtē Āboliņš.
Viņaprāt, šobrīd vislielākās bažas rada politiskie procesi, kur, neskatoties uz samērā pozitīvajām tendencēm ekonomikā, vismaz retorikas līmenī jūtami mazinājies atbalsts brīvajai tirdzniecībai un pieaug protekcionisma tendences. Tas, pēc eksperta domām, Latvijas eksportam un ekonomikai kopumā noteikti nav labs signāls.
Arī pakalpojumu eksportam bankas Citadele eksperts sagaida 8–10% kāpumu salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Viņaprāt, lielākā neskaidrība šobrīd ir par tranzīta nozari, kur, lai arī pirmais ceturksnis kopumā ir iepriecinošs, tomēr ļoti grūti prognozēt, kāda būs kravu dinamika atlikušajos gada mēnešos. Savukārt lielāko pakalpojumu eksporta pieaugumu Āboliņš paredz IT jomā, būvniecības pakalpojumos un autotransportā.
"Tāpat līdz ar jauno airBaltic lidmašīnu iegādi vajadzētu pieaugt arī gaisa transporta pakalpojumu eksportam. Vienlaikus nav īsti skaidrs, kas notiek tūrisma jomā. Lai arī ieceļotāju skaits turpina kāpt, pirmajā ceturksnī mazinājies nozares eksports eiro izteiksmē. Daļēji tas var būt saistīts ar pieaugošo viesnīcu konkurenci Rīgā un līdz ar to zemākām cenām, taču nozarē kopumā, manuprāt, joprojām ir labs izaugsmes potenciāls," secina eksperts.
Kā iepriekš
"Situācija ir apmēram ar tādu pašu ievirzi kā iepriekšējos gados, tāpēc straujš kāpums šogad nav gaidāms," situāciju Latvijas mēbeļu rūpniecībā un tās eksportā ieskicē nozares eksperts Andris Plezers. Tiesa, viņš norāda, ka Latvijas priedes un bērza masīvkoka mēbeles ir ļoti populāras, piemēram, Skandināvijā. Raksturojot šo segmentu, kas veido apmēram 80–90% no kopējā uz ārvalstīm izvestā preču apjoma virzienā no Eiropas ziemeļiem uz dienvidiem, viņš teic, ka tās ir pieprasītas līdz Francijas vidusdaļai un Itālijas ziemeļiem, taču tālāk uz dienvidiem, piemēram, Spānijā vai Portugālē vairāk ir pieprasītas mēbeles no stikla vai metāla.
"Ņemot vērā, ka mums ir maz saules, mūsu masīvkoka mēbeles ir gaišas, bet Eiropas dienvidos patērētāji vēlas mēbeles tumšākos toņos," ģeogrāfisko aspektu raksturo nozares eksperts. Viņš piebilst, ka Latvijas mazais iekšējais tirgus neveicina jaunu ārvalstu investīciju ienākšanu mūsu valstī. Līdz ar to investors no Vācijas daudz labāk izvēlas Poliju, kur ir plašāks iekšējais tirgus un vienlaikus iespēja attīstīt lielākas ražošanas jaudas eksportam. Savukārt lielākas ražošanas jaudas ir būtisks faktors tam, lai produkcijas pašizmaksa būtu lētāka.
Lielāks tirgus
Vienlaikus atsevišķi faktori vedina domāt, ka turpmāk mēbeļu eksports varētu palielināties. Eiropas valstīs augošā būvniecība jau pozitīvi ietekmē būvmateriālu ražošanu Latvijā. Būvniecībai seko telpu iekārtošana, kas savukārt ir mēbeļrūpnieku uznāciena laiks. Arī tad, ja Latvijas mēbeļnieki šiem jaunajiem projektiem nepārdos neko tieši, viņi vienalga izjutīs kopējā Eiropas tirgus paplašināšanos, kas radīs apstākļus tam, lai viņi varētu pārdot vairāk.
Komentējot pašreizējos ārējo tirdzniecību ietekmējošos faktorus, Āboliņš izsaka viedokli, ka īstermiņā Latvijas eksporta dinamiku noteiks gandrīz tikai un vienīgi notiekošais pasaules ekonomikā, kā arī resursu cenu izmaiņas globālajos tirgos, kas ir īpaši svarīgi mūsu lauksaimniecības nozarei. "Būtiski ir tas, ka gada pirmajos mēnešos Latvijas preču eksporta izaugsme apsteigusi kopējo pasaules tirdzniecības pieaugumu. Tas nozīmē, ka palielinās mūsu eksporta tirgus daļa pasaulē. Līdz ar to joprojām esam konkurētspējīgi un, ja pasaules ekonomika turpinās attīstīties tikpat sekmīgi kā pēdējā pusgada laikā, tad tas pozitīvi atspoguļosies arī Latvijas eksporta rādītājos," secina eksperts.
Savukārt ilgtermiņā situācija, pēc bankas Citadele eksperta domām, būs atkarīga no tā, vai spēsim saglabāt mūsu pašreizējo konkurētspēju.
"Algas Latvijā turpina augt straujāk nekā produktivitāte, un līdz ar to ir risks, ka mūsu ražotāji var kļūt konkurētnespējīgi. Lēnāku darba samaksas kāpumu tuvākajā laikā gan nav pamata gaidīt, jo XX gadsimta deviņdesmito gadu demogrāfijas bedre tagad sasniegusi darba tirgu, un jaunākie uzņēmēja noskaņojuma rādītāji norāda uz arvien pieaugošām problēmām atrast darbaspēku. Tas viss faktiski nozīmē, ka jākāpina produktivitāte un tam nepieciešamās investīcijas. Taču līdz ar ģeopolitisko nestabilitāti investīcijas pēdējos gados bijušas diezgan zemā līmenī un tā rezultātā šobrīd virknē nozaru, it īpaši mašīnbūvē, jaudu noslodze jau ir ļoti augstā līmenī. Likumsakarīgi, ka arī zemais investīciju apjoms iepriekšējos gados tuvākajā laikā var kļūt par ierobežojošu faktoru Latvijas eksportam," rezumē Āboliņš.