Tas nozīmē, ka visā kopējās valsts ekonomikas izaugsmē konferenču un dažādu izstāžu rīkošanas biznesa lomai var būt pieaugoša tendence. "Oficiālajos datos nav ziņu par to, cik liela ir šāda veida biznesa daļa Latvijas iekšzemes kopproduktā, jo nav tādas ekonomikas nozares, manuprāt. Ir pieejamas ziņas par lietišķo braucienu eksporta ieņēmumiem, pērn tie bija 131 miljons eiro, gadu iepriekš 168 miljoni eiro. Taču izstādes un konferences noteikti ir mazāk par pusi," esošo situāciju raksturo DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Tomēr ekonomisti atzīst, ka šāda veida biznesa organizēšanas ietekme ir krietni vien plašāka, nekā varētu šķist.
Atved naudu
"Tā ir ļoti svarīga nozare valsts ekonomikas attīstībā. Līdz ar konferencēm rodas vajadzība pēc viesnīcām, restorāniem, konferenču zālēm. Konferenču apmeklētāji atved ārvalstīs nopelnīto naudu un tērē to šeit," ietekmi uz tautsaimniecību skaidro ekonomiste Raita Karnīte.
Vienlaikus eksperti atzīst, ka dažādu izstāžu konferenču un citu līdzīga rakstura pasākumu rīkošana Latvijā ekonomikai var dot ne tikai tūlītēju pienesumu, bet veidot arī atgriezenisku saiti tam, lai mūsu valsts attīstība varētu paātrināties. Karnīte skaidro, ka visumā konferenču bizness vairo valsts atpazīstamību, līdz ar to var noderēt investīciju piesaistei. "Ir viena lieta, kad jūs investējat valstī, par kuru neko nezināt, bet pavisam cita tad, ja zināt, ka tajā notiek liela mēroga starptautiski pasākumi," atpazīstamības jēgu skaidro tautsaimniecības eksperte. Taču viņa uzreiz norāda, ka tikai tāpēc vien, ka Rīga ir skaista, investori uz Latvijas galvaspilsētu nesteigsies. Esot jāpiedomā arī pie prognozējamas ekonomiskās vides radīšanas. Viņa piebilst, ka izstāžu un konferenču biznesam ir visai plašs multiplikārais efekts, tādējādi tā attīstības ziņā ir veicinoša viesnīcu un restorānu industrijai, transportam, pārtikas rūpniecībai un citām nozarēm. Pēc Karnītes domām, nākotnē šīs nozares pienesums kopējā tautsaimniecības struktūrā varētu sasniegt kādus divus trīs procentus.
Pievilcīga un lēta
Raksturojot Latvijas priekšrocības salīdzinājumā ar citām valstīm, Karnīte teic, ka tās slēpjas salīdzinoši lētajās izmaksās un labvēlīgajā ģeogrāfiskajā stāvoklī. Līdzīgu viedokli pauž arī Strautiņš. "Baltijas mērogā priekšrocības: Rīga ir lielākā pilsēta, esam Baltijas centrā, lielākais gaisa satiksmes savienojumu skaits. Trūkums, salīdzinot ar Lietuvu – šķiet, ka valsts un jo īpaši pašvaldība nav tik aktīva valsts galvaspilsētas reklamētāja biznesa vidē. Trūkums, salīdzinot ar Igauniju – neesam sevi tik spilgti globāli pozicionējuši kādā jomā kā igauņi e-pārvaldē un informācijas tehnoloģiju sistēmu drošībā," spriež Strautiņš.
Savukārt salīdzinājumā ar Ziemeļvalstīm, pēc eksperta domām, Latvijas acīmredzama priekšrocība ir zemākas izmaksas, savukārt trūkums – infrastruktūras attīstības līmenis. Karnīte piebilst, ka Rīgas un citu mūsu reģiona galvaspilsētu pievilcība dažādu pasākumu rīkošanā palielinās saistībā ar to, ka mūsu reģions ir maz iepazīts, kas pārstāvjos no rietumvalstīm uztur salīdzinoši lielu interesi.
Svarīgais ceļš uz lidostu
Savukārt Strautiņš norāda uz konferenču centru būvēšanas nepieciešamību. Tomēr šajā ziņā svarīgs aspekts ir arī Rīgas iekšējā ģeogrāfija. "Lai kā man patiktu ideja par Skanstes rajona attīstību, man rodas jautājums, kas notiks, kad 3000 vai vairāk konferences viesu kopā ar augošo tur ikdienā strādājošo skaitu vienlaikus vēlēsies doties uz lidostu. Šo problēmu varētu atrisināt tā dēvētais ziemeļu savienojums, bet līdz tam vēl ļoti ilgi jāgaida. Cits variants – kaut kur tuvu dzelzceļa stacijai, no kuras nākotnē uz lidostu varēs nokļūt ļoti viegli. Tur ir brīvas vai vismaz viegli atbrīvojamas vietas," ģeogrāfiskos aspektus iztirzā Strautiņš, vienlaikus neizslēdzot iespēju, ka arī konferenču biznesa loma kopējā valsts tautsaimniecības struktūrā pieaugs, mūsu ekonomikai augot un kļūstot daudzveidīgākai.
Tas, ka tautsaimniecība kļūst dažādāka, attīstot izstāžu un dažādu citu saviesīgu pasākumu biznesu, kas nodrošina ārvalstu naudas ieplūšanu mūsu ekonomikā, veicinās Latvijas tautsaimniecības lielāku noturību pret dažādām potenciālām finanšu krīzēm, ļaujot šāda veida nepatikšanas pārdzīvot daudz vieglāk, nekā tas bija iepriekšējās desmitgades finanšu krīzes laikā.
Patlaban ir īstais brīdis, kad pievērsties izstāžu un konferenču biznesa attīstībai, jo kopumā šobrīd ekonomiskā aktivitāte pasaulē turpina pieaugt, vienlaikus aizdevuma procentu likmes infrastruktūras finansēšanai vēl aizvien saglabājas zemas.
Trollis JT