Baltijā atpaliekam
"Raugoties Baltijas mērogā, diemžēl šobrīd nav īsti pamata teikt, ka Latvija mērķtiecīgi strādātu pie investīciju piesaistīšanas, kas lielā mērā nozīmē labvēlīgu nosacījumu radīšanu uzņēmējdarbības attīstībai. Praktiskie piemēri runā par labu Igaunijai un arī Lietuvai, kur valdība daudz stratēģiskāk izturas pret investīciju piesaistes jautājumu – no vārdiem pārejot pie darbiem," situāciju komentē Latvijas lielākā alkohola ražotāja Latvijas balzams mātes kompānijas Amber Beverage Group finanšu direktore un valdes locekle Jekaterina Stuģe.
Jāņem vērā, ka Amber Beverage Group (ABG) dibinātājs Nīderlandē ir SPI Regional Business Unit B.V. Raksturojot konkrētas nianses, Latvijas balzama mātes kompānijas pārstāve norāda uz faktu, ka, piemēram, Lietuvā tiek ieviesta tā sauktā gudrā nodokļa sistēma, kas palīdz, tā sakot, izsekot katra darījuma detaļām. «No vienas puses, tas ir papildu atskaišu slogs grāmatvežiem, taču, otras puses, šī sistēma ir daudz pārskatāmāka un ir iespējams ātrāk identificēt «melnās» shēmas, nevis koncentrēties uz lieliem uzņēmumiem papildu nodokļu iekasēšanai,» Lietuvas nodokļu sistēmas nianšu priekšrocības skaidro Stuģe.
Savukārt Igaunijā uzņēmums, kurš reinvestē peļņu attīstībā, neizmaksājot dividendes, tiek atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas par šo attīstībā ieguldīto peļņu. Tas noteikti ir stimuls ieguldījumiem uzņēmuma ilgtermiņa attīstībā, kas tik ļoti nepieciešama mūsu novājinātajā ekonomikā, uzskata Stuģe. "Latvijā, lai arī ir mēģinājumi uzslavēt labu biznesa pārvaldību un savulaik arī tika ieviests tā sauktais Baltais uzņēmumu – nodokļu maksātāju saraksts, es gribētu redzēt saprotamas privilēģijas par iekļaušanu Baltajā sarakstā. Pie mums valsts iestādes joprojām aktīvāk cīnās ar tiem uzņēmumiem, kas jau maksā nodokļus, nevis fokusējas uz tiem biznesa vides spēlētājiem, kuri no nodokļu maksājumiem izvairās," spriež ABG finanšu direktore.
"Salīdzinot situāciju Latvijā un Lietuvā, lielāka pretimnākšana jūtama no Lietuvas valsts puses. Darbaspēka piedāvājums ir nedaudz plašāks, kaut arī Lietuvā tas ir ierobežots. Būtiski ir ne tik daudz nodokļi, cik tas, vai ir pieejams kvalitatīvs darbaspēks. Taču emigrācija ir negatīvs aspekts, tas ietekmē vēlmi izvērtēt iespējas attīstīt darba vietas Latvijas reģionos," secināts Zviedrijas SEB grupas komentārā Dienai.
Arī Zviedrijas mazumtirdzniecības kompānijas ICA AB meitas uzņēmuma Rimi Baltic valdes priekšsēdētājs Edgars Sasemans savukārt norāda, ka šobrīd liela daļa uzņēmumu un arī investoru sastopas ar darba tirgus izaicinājumiem – spēcīgi izteikts darbinieku trūkums parasti ir lielajās pilsētās, taču augstāks bezdarbs un līdz ar to arī lielāka darbaspēka pieejamība ir Latvijas reģionos. Viņaprāt, attiecībā uz nodokļu sistēmu, darbaspēku, infrastruktūru un citiem faktoriem Baltijas valstis vērtējamas kā ļoti līdzīgas.
Dārgā enerģija
"Viens no galvenajiem trūkumiem mūsu skatījumā ir nesakārtota enerģētikas politika, jo šobrīd Latvijā ir viena no Eiropā augstākajām elektroenerģijas cenām energoietilpīgajiem ražotājiem, un tas negatīvi ietekmē mūsu konkurētspēju vietējā un eksporta tirgos," uzņēmuma viedokli pauž būvmateriālu ražošanas kompānijas Cemex valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Baltijas valstīs, Somijā un Krievijā Greiems Rasels.
Viņaprāt, vēl viens trūkums ir vājā nodokļu politikas īstenošanas konsekvence. "Būvniecības un būvmateriālu ražošanas jomās novērojams liels ēnu ekonomikas īpatsvars, kas samazina konkurētspēju godīgiem uzņēmējiem. Lai gan Latvijā ir nepieciešamie likumi un regulējumi, diemžēl kontrolējošajām iestādēm trūkst kapacitātes un zināšanu, lai cīnītos ar tiem biznesa vides pārstāvjiem, kas apzināti nemaksā nodokļus un pārkāpj likumu. Vēl noteikti būtu jāuzlabo ceļu infrastruktūra reģionos, jo tur ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī," vērtē Rasels. Viņaprāt, cementa ražošanas nozarē Latvijai nav būtisku biznesa priekšrocību salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm.
Kaimiņvalstu uzņēmēji investīcijas Latvijā nereti veic tāpēc, ka nosacījumi te ir samērā līdzīgi kā pašu mājās. Lietuvas kompānijas Linas Agro Group meitas uzņēmumu a/s Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi valdes priekšsēdētājs Andrus Pranckevičs stāsta, ka lēmumu par labu investīcijām Latvijā veicināja tas, ka te ekonomiskā un politiskā situācija ir līdzīga situācijai Lietuvā, kur koncerna darbībai jau bija veiksmīga pieredze.
Pēc uzņēmumu vadītāja domām, Latvijā joprojām ir biznesa sektori, kas nav konsolidēti un līdz ar to ir investoriem interesanti. «Laikā, kad tika lemts par investīcijām, Latvija jau bija iestājusies eirozonā. Tāpat šeit bija un ir paredzama finanšu un valsts politika, attīstīta banku sistēma. Ja raugāmies uz ražošanas nozari, tad Latvijā pārtikas ražošanas izmaksas atsevišķās jomās joprojām ir zemākas nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Latvijā ir kvalificēti darbinieki ar pievienoto zināšanu vērtību, ir labi speciālisti tehniskajās un inženierzinātnēs,» mūsu valsts aspektus raksturo Pranckevičs.
Vienlaikus, runājot savas nozares kontekstā par mūsu valsts ekonomisko apstākļu plusiem un mīnusiem, viņš norāda, ka lielākais konkurents ir Polija, kur, salīdzinot ar Latviju, apstākļi ir ražošanai daudz pateicīgāki – ir izdevīgāka ar valūtas kursu saistītā situācija, ir pārtikas nozarei labvēlīgāka valsts un nodokļu politika, piemēram, PVN pārtikai ir tikai 5%, un ir arī liberālāka nodarbinātības politika. Domājot par investoru piesaisti, Latvijā jāveido tam atbilstoša labvēlīga politika, secināms no Pranckeviča teiktā.
Trūkst valsts artavas
Četru uzņēmumu, kuros tiešā vai netiešā veidā pārsvarā ir ārvalstu kapitāls, vērtējumā attiecībā uz septiņiem investīciju vides komponentiem (darbaspēka pieejamību, darbaspēka izmaksām, nodokļu sistēmas sakārtotību, nodokļu slogu, infrastruktūras kvalitāti, valsts pārvaldes kvalitāti uzņēmējdarbību veicinoša mikroklimata izstrādē un uzturēšanā un vietējā tirgus ietilpību) Latvijā viszemāko vērtējumu saņēmusi vietējā tirgus ietilpība. Skalā no 1 līdz 5 (1 – zemākais vērtējums, 5 – augstākais) šis komponents novērtēts ar divām ballēm. Tas arī nav nekas neparasts, jo rūpniecības uzņēmumi savu produkciju eksportē, un Latvijas tirgus ir par šauru, lai būtiski palielinātu savas darbības apjomus.
Tas pats attiecas uz finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Demogrāfiskā situācija Latvijā pasliktinās, līdz ar to potenciālo kredītņēmēju kļūst mazāk, savukārt vietējais vērtspapīru tirgus ir par mazu, lai, piemēram, ļautu kvalitatīvi manevrēt pensiju kapitāla apsaimniekotājiem. Vietējā tirgus vērtējums nenoliedzami ir saistīts ar Latvijas mazajiem izmēriem, tomēr ļoti kritiska attieksme ir pret valsts pārvaldes devumu investīciju kapitāla piesaistē. Kategorijā, kas attiecas uz valsts pārvaldes kvalitāti uzņēmējdarbību veicinoša mikroklimata izstrādē, četru aptaujas dalībnieku vidējais rezultāts ir 2,25 balles. SEB grupas vērtējumā Lietuvā un Igaunijā no valsts puses ir jūtamāka interese par investīciju piesaisti, kā arī interese par iespējamu problēmu ātru risinājumu nekā Latvijā. Izmaiņas nodokļu jomā ir visās valstīs, taču Latvijā tās notiek haotiskāk, uzskata banku sektorā. Tāpat tiek norādīts, ka Latvijā ilgstoši netiek sakārtots maksātnespējas juridiskais ietvars, kas atstāj sliktu iespaidu arī uz citām sfērām un palielina risku līmeni tautsaimniecībā kopumā.
Investīciju vides pievilcīgums izriet arī no definētajām valsts stratēģiskajām prioritātēm un nozarēm, kas ir valsts konkurētspējas un attīstības pamatā. Latvijā tas nav pateikts valsts politikas līmenī, norāda ABG pārstāve. "Sūkstāmies, ka pie mums maz izgudrojumu, inovāciju, salīdzinot ar Igauniju, taču kur ir priekšnosacījumi, lai tieši Latvija kļūtu par Baltijas vai pat Ziemeļeiropas inovāciju centru? Tādu nav," spriež Stuģe. Tikmēr nodokļu sistēmas sakārtotība un nodokļu slogs tiek vērtēts ar trijnieku. "Vidējs, nav atraktīvs, lai piesaistītu investīcijas, taču to var vērtēt kā samērīgu," nodokļu slogu raksturo Stuģe, novērtējot ar četrinieku, kas ir augstākais vērtējums aptaujas dalībnieku vidū.
Paralēli valsts pārvaldei veltītajiem pārmetumiem asu kritiku Latvijā tradicionāli izpelnās arī infrastruktūras kvalitāte. Arī šoreiz uzņēmēji ir noskaņoti visai kritiski, vidējam vērtējumam sasniedzot tikai 2,75 balles. Savukārt visaugstāko vērtējumu no minētajiem septiņiem komponentiem izpelnījās darbaspēka pieejamība un darbaspēka izmaksas, abos gadījumos vidējais vērtējums ir nepilnas četras balles no piecām. Latvijas investīciju vides vidējais vērtējums, raugoties uz visiem aptaujā iekļautajiem septiņiem komponentiem, sasniedz 2,93 balles, kas noteikti nav augsts rādītājs, ja gribam kļūt par investīcijām pievilcīgu zemi.
"Lai Latvija kļūtu par investoriem pievilcīgāku reģionu, vajadzīgi vairāki uzlabojumi – viens no tiem ir mazināt birokrātijas slogu. Tas ir būtiski uzņēmumiem, kuri plāno attīstību vairākus mēnešus un gadus uz priekšu. Investoriem nepieciešama paredzama biznesa vide, lai kontrolētu izmaksas un nodrošinātu skaidru attīstības perspektīvu," uzsver Sasemans.
Kredīts uzņēmumiem