Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Krīzes laika mēģinājumi mazināt nodokļus ES nav nesuši budžeta pieaugumu

Pēdējos gados Eiropas Savienībā pieauguši darbaspēka, biznesa un patēriņa nodokļi, kas skaidrojams ar taupības pasākumiem. Turpretī dažās dažas valstis mēķinājušas krīzes laikā samazināt nodokļus, bet tas nav palīdzējis piepildīt valsts kasi, ziņo Latvijas Radio.

Pagājušajā nedēļā publiskotie Eurostat dati par nodokļu likmēm Eiropas Savienības dalībvalstīs uzrāda nodokļu pieaugumu pēdējos gados. par vairākiem procentpunktiem kāpusi pievienotās vērības nodokļa vidējā likme. Marko Fantīni no Eiropas Komisijas žurnālistiem skaidroja, ka šo nodokli daudzas valdības izmantoja, kā līdzekli budžetu konsolidācijai taupības apstākļos: "Mēs redzam, ka pievienotās vērtības nodokļa likmes bija diezgan nemainīgas no 2000. līdz 2008.gadam. Un tad šī nodokļa vidējā likme ir uzšāvusies debesīs līdz 21%. Statistiski tas ir diezgan liels lēciens."

Salīdzinoši mazāks, bet arī pieaugums bloka dalībvalstīs vērojams iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļu likmēm, kaut gan tās joprojām ir mazākas nekā bija pirms vairāk nekā gadiem desmit. Pēdējā gada laikā nodokļus koriģējušas parādu krīzes visvairāk skartās valstis Grieķija, Spānija, Portugāle, Īrija, Ungārija.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis skaidro, ka valstis bijušas spiestas celt nodokļus, lai piepildītu valsts kases, jo samazināt izdevumus ir daudz grūtāk un bieži vien politiski neiespējami. Nodokļu pieaugums novērojams ne tikai Eiropā bet attīstītajās valstīs visā pasaulē. Tikai retas valstis mēģinājušas nodokļus samazināt, stāsta Gašpuitis.

Tomēr arī nodokļu pacelšana vien neaizpilda budžetu caurumus, tādēļ arī izdevumi ir jāmazina. Eiropas Komisijas pārstāvis Filips Kermods atzīmē, ka arvien lielāka loma budžetu papildināšanā Eiropas Savienības dalībvalstīs ir nekustamā īpašuma nodoklim: "Nekustamā īpašumu nodoklis ir kļuvis ļoti nozīmīgs gan dēļ pieredzētajiem nekustamā īpašuma burbuļiem, gan tādēļ, ka pētījumi rāda, ka šis nodoklis mazāk ierobežo ekonomikas izaugsmi nekā uzņēmuma un ienākuma nodokļi."

Eurostat dati arī ilustrē, cik dažāda ir nodokļu struktūra bloka valstīs. PVN variē no 15% Luksemburgā līdz 27% Ungārijā, bet ienākuma nodokļi no 56% Zviedrijā līdz 10% Bulgārijā. Latvija uz šī fona ar galējībām neizceļas. Gašpuitis min, ka kopējais nodokļu slogs Latvijā ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā, taču, viņaprāt, darba spēka nodoklis ir par augstu.

Pamatojoties uz minēto Eurostat nodokļu likmju apkopojuma Eiropas Komisija šomēnes varētu sniegt īpašas rekomendācijas dalībvalstīm nodokļu politikas jomā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses