Latvijā kā datu nesēja atlīdzība pērn iekasēti 160,9 tūkst. Ls, kamēr Igaunijā piecas reizes mazāk jeb 46 tūkst. eiro (32,3 tūkst. Ls) apmērā. Taču Lietuvā, saskaņā ar Lietuvas Autortiesību aizsardzības aģentūras datiem, pērn iekasēti 123 739 liti jeb 25,2 tūkst. Ls. Tas nozīmē, ka Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvu 2011.gadā iekasēts 6,3 reizes vairāk, liecina Kultūras ministrijas (KM) sniegtie dati.
«Tik, cik katrā no Baltijas valstīm tikusi iekasēta nesēju atlīdzība, ir bijis atkarīgs no katras valsts tirgus īpatnībām nesēju tirdzniecības sektorā. Jāņem vērā, ka Igaunijas atšķirības nosaka daudz mazāks iedzīvotāju skaits, savukārt Lietuvā - Polijas preču pieejamība, kā arī citi makroekonomiski faktori,» DB par atšķirībām Baltijā skaidro AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis. Pēdējo gadu nesēju regulējums kaimiņu valstīs netika uzskatīts par pieņemamu no šo valstu autoru organizāciju puses, piebilda R. Briģis. Kopumā Baltijā kā datu nesēju atlīdzība par tukšajiem datu nesējiem, piemēram, audio un video kasetēm, CD un DVD diskiem laika posmā no 2007.gada līdz 2011.gadam iekasēti 3 milj. Ls.
Kopumā šobrīd viedoklis par datu nesēju atlīdzību pēc būtības ir nepareizs, jo datu nesēju atlīdzību kā tādu vispār vajadzētu atcelt, DB uzsvēra SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, jo laiki ir mainījušies un arī autoru aizstāvjiem to vajadzētu saprast un apzināties. Ja visi strādātu pēc AKKA/LAA un LaIPA piekoptā aroda, tad tikpat labi arhitekti varētu pieprasīt samaksu no iedzīvotājiem, kad tie, ejot garām Gaismas pilij, uz to paskatās, piemēru iekrāso N. Bergs.