Liels tirgus uzreiz negarantē plašas iespējas

Vienlaikus pasaules ekonomikas virzība aizvien dziļākā izaugsmes fāzes brieduma stadijā rada konkurences pieaugumu, un tādējādi jaunas noieta iespējas varētu būt jāmeklē vēl aktīvāk. Pēdējos gados visai daudz ir runāts par strauji augošo un iespēju ziņās visai plašo Ķīnas tirgu, tomēr ir jāņem vērā, ka, neraugoties uz izaugsmi, šīs Āzijas valsts ekonomiskā situācija ir diezgan sarežģīta, turklāt arī tirgus ir samērā specifisks un sadarbību vienkāršāku nepadara arī atšķirīgā mentalitāte.

Rūkoši tempi

Pēdējos gados Ķīnas ekonomiskās izaugsmes tempi uzrāda tendenci sarukt, taču tie aizvien ir augstākie kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma. Šā gada pirmajā ceturksnī, tāpat kā iepriekšējā ceturksnī, valsts iekšzemes kopprodukts (IKP), rēķinot pret atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā, pieaudzis par 6,4%. Salīdzinājumā ar desmitgades sākumu tas ir aptuveni divas reizes mazāk, tomēr aptuveni divkārt vairāk nekā globālajā tautsaimniecībā kopumā. Divciparu procentos vērts ekonomiskais pieaugums gadā nevar būt ilgstoša parādība, sevišķi vēl tāpēc, ka iepriekšējās finanšu krīzes cirstās rētas pasaules ekonomikā bijušas pārāk dziļas. 

Tomēr vienlaikus Ķīna arvien vairāk sāk sirgt ar to pašu problēmu, ar ko sirgst pārējā pasaule, proti, ar nokļūšanu aizvien dziļākā parādu jūgā. Uz iepriekšējo gadu fona Ķīnas valdības parāda dinamika bijusi pieaugoša, 2017. gadā sasniedzot 47,6% pret valsts IKP, kas tobrīd bijis vēsturiski visaugstākais līmenis, liecina Tradingeconomics dati. Tomēr valdības parāda apjomu varētu vērtēt kā salīdzinošu sīkumu, jo kopējais parādu līmenis valstī, ieskaitot ne tikai valdības, bet arī mājsaimniecību un korporatīvo parādu, varētu valsts ekonomikas apjomu pārsniegt vairāk nekā trīskārt. Tas savukārt rada bīstamību, ka kvantitatīva ekonomikas stimulēšana, veicinot lētu kredītu piešķiršanas iespējas, valstij draud ar finansiāliem satricinājumiem. Taču par ekonomikas stimulēšanas atdevi ilgtermiņā pagaidām ir grūti spriest, jo tāds tautsaimniecības veselību raksturojošs rādītājs kā pamatinflācija (tās aprēķinā netiek iekļautas enerģētisko resursu, pārtikas un dzērienu cenu izmaiņas) šā gada aprīlī pret atbilstošu periodu pērn sasniedza 1,7%, kas faktiski ir pēdējo triju gadu zemākais līmenis.

Līdz ar to ekonomiskās aktivitātes svārstības Ķīnā patlaban notiek kontekstā ar pārējās pasaules tautsaimniecības procesiem. Tas nav mazsvarīgi tiem uzņēmumiem, kuri uz šo valsti plāno kaut ko eksportēt, sevišķi, ja eksportēt iecerēts ilgas ekspluatācijas preces un to komponentus, lai gan, kopumā vērtējot, ir visai maz ticams, ka tuvākajā laikā pasaules otrā lielākā tautsaimniecība varētu nokļūt recesijā. Turklāt arī tad, ja ekonomikas sabremzēšanās notiktu strauji, Ķīnas tirgus ir pietiekami liels, lai tajā atrastos patērētāji, kuriem labi klājas arī tajā brīdī, kad aktivitāte valsts tautsaimniecībā iet mazumā. Minētais gan vairāk varētu attiekties uz plaša patēriņa precēm, piemēram, pārtiku, nevis uz specifisku produkciju.

Saredz iespējas

Izvērtējot, kādu produkciju eksportēt uz Ķīnu, ir jāņem vērā lielais attālums un lielās transporta izmaksas, turklāt šīs valsts tirgus ir visai specifisks, tas savukārt liek ieguldīt arī tā izpētē un mārketingā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uz Ķīnu pagaidām netiek eksportēts īpaši daudz preču no Latvijas un šī valsts Latvijas preču eksporta struktūrā veido vien nedaudz vairāk par 1%. Viena no nozarēm, kuras uzņēmumi eksportē uz Ķīnu, ir farmācija. Zāļu ražotāja Olainfarm Komercijas departamenta direktors Jevgeņijs Gončars skaidro, ka uzņēmums uz Ķīnu eksportē vairākas ķīmiskas substances un t. s. pusproduktus. Pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, pēdējo gadu laikā apjomiem ir tendence pieaugt, un perspektīvā Ķīna nenoliedzami ir interesants tirgus, kurā savu vietu saredzot arī Olainfarm. 

"Vērtējot izaugsmes iespējas Ķīnā, jāņem vērā farmācijas nozares specifika – nekas nenotiek ātri. Izaugsmes iespējas būs atkarīgas no veiksmīgas produktu reģistrācijas, kas prasa laiku un solīdus resursus un kopumā ir ļoti darbietilpīgs process. Taču pēc veiksmīgas reģistrācijas un ar normatīvo regulējumu saistīto nianšu izpildīšanas mēs, protams, iegūstam stabilu, ambiciozu un ļoti perspektīvu eksporta reģionu," ir pārliecināts uzņēmuma pārstāvis. Viņš norāda, ka Ķīnas importa politika attiecībā uz aktīvajām ķīmiskajām substancēm izvirza ļoti stingras kvalitātes prasības, faktiski līdzvērtīgas tāda sarežģīta tirgus prasībām kā, piemēram, Japāna. "Vēloties lauzt stereotipus par Ķīnas produktu kvalitāti un celt kvalitātes latiņu farmācijā, Ķīna pēdējo gadu laikā ļoti aktīvi sadarbojas ar izejvielu piegādātājiem no Eiropas, arī ar Olainfarm, atlasot piegādātājus, kuri var ilgtermiņā garantēt nemainīgi augstu kvalitāti," situāciju raksturo Gončars.

Būvē rūpnīcas

Savu tiekšanos ieiet Ķīnas tirgū savulaik visai skaļi apliecināja Latvijas piena produkcijas ražošanas flagmanis Food Union. Kompānijas vadītājs Eiropas valstīs Normunds Staņēvičs stāsta, ka Eiropā Food Union grupa izveidojās pakāpeniski, apvienojot 11 ražotnes deviņās valstīs, un no tām katrā tiek attīstīti lokālā mērogā nozīmīgi zīmoli un reizē arī grupas iekšējais eksports, savukārt redzējums par attīstību Ķīnā pēdējos trīs četrus gadus ir bijis citāds. Proti, koncentrēties uz vietējo ražošanu un sadarbību ar vietējiem izejvielu piegādātājiem, lai radītu Ķīnas patērētājiem interesantus, veselīgus piena produktus visai ģimenei, un it īpaši bērniem.