Tomēr šķiet, ka attiecībā uz globālajām norisēm šoreiz dažādus izaicinājumus varam sagaidīt uz krietni vien optimistiskākas nots, jo Latvijas tautsaimniecība ir kļuvusi mazāk ievainojama un mājsaimniecību finansiālā stabilitāte ir nesalīdzināmi augstāka nekā iepriekšējās desmitgades izskaņā. "Jau iepriekšējā desmitgadē bija lieli izaicinājumi, kā tagad moderni teikt. Bija jāpārvar "burbuļa" plīšanas sekas, kas nekustamā īpašuma tirgus psiholoģiju ietekmē joprojām. Tāpat atklājās, ka eksporta jomā ir bumbas ar laika degli, piemēram, pārtikas eksports uz Krieviju, riskus radīja arī tranzīts un finanšu pakalpojumi nerezidentiem. Ienākumu samazināšanos šajās jomās var kompensēt, bet tas prasa laiku un darbu," situāciju vērtē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Pēc viņa domām, nākamajā desmitgadē mēs ieejam ar vienu lielu priekšrocību un vienu lielu trūkumu. "Priekšrocība – mums ir krietni veselīgāka ekonomikas struktūra, kas ietver arī jaudīgāku eksporta produktu portfeli. Trūkums – ja iepriekšējā desmitgadē pēcpadomju laika dzimstības krituma atbalss, tā sakot, gāja cauri divdesmitgadnieku paaudzei, tad drīz tā sāks virzīties cauri trīsdesmitgadnieku paaudzei. Tas jau ir krietni nepatīkamāk," spriež eksperts.
Viņaprāt, lai nesamazinātos darbspējīgo cilvēku skaits, ir vajadzīga lielāka repatriācija un imigrācija. Taču vienlaikus, pēc eksperta domām, jāmobilizē arī Latvijas resursi. "Visos reģionos, izņemot Rīgu un Pierīgu, darba vietu attiecība pret darbaspējīgo iedzīvotāju skaitu ir par zemu. Uzņēmumiem jāpārceļ darbavietas uz šīm vietām, savukārt cilvēkiem jādodas dzīvot tur, kur ir uzņēmumi," uzskata tautsaimniecības speciālists.
Izrāviena iespējas
Jautāts, vai ir pamats domāt, ka vidējais ekonomiskās izaugsmes temps gadā nākamajā desmitgadē salīdzinājumā ar aizejošo varētu sarukt saistībā ar augstāku tautsaimniecības bāzes līmeni, Strautiņš izsaka viedokli, ka konverģences potenciāls tiešām ir mazinājies.
Taču vienlaikus viņš uzsver, ka ir iespējams izaugsmes izrāviens arī ar šādu sākumpunktu. Īrijas straujā attīstība XX gadsimta deviņdesmitajos gados sākās tieši ar šādu relatīvo labklājības līmeni. Proti, pēc eksperta domām, notiekošā straujā ekonomikas struktūras maiņa dod iespējas izaugsmes paātrināšanai. Piemēram, 2010. gadā ķīmija kopā ar farmāciju un t. s. inženierijas nozares (metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika, remonts un uzstādīšana) veidoja 27% no rūpniecības, šobrīd tās veido jau ap 37%. Savukārt kokapstrādes daļa gandrīz nav mainījusies, bet ir ievērojami mainījusies tās iekšējā struktūra. Pakalpojumu eksportā samazinājies tranzīta, bet pieaudzis "balto apkaklīšu" pakalpojumu īpatsvars. "Vēl ir kāds faktors, kuru grūti saskatīt makrodatos, bet kuru var nojaust un saprast, pētot ekonomikas smalko faktūru, uzņēmumus un produktus, proti, jo ilgāk esam pasaules ekonomikas apritē, jo vairāk uzņēmumu vadīšanas pieredzes un starptautisko sakaru uzkrājas," stāsta Strautiņš.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 11. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Ass