Protams, arī mūsdienās ceļošana Šengenas zonas ietvaros ir iespējama bez pases, taču, ņemot vērā, ka salīdzinājumā ar pagājušajiem gadsimtiem cilvēka identitātes pierādījums šodien ļauj veikt daudz vairāk darbību, reti kurš dodas tālākos braucienos vai pat ikdienā izvēlas dzīvot bez dokumenta, kas apliecina, ka "tu esi tu". Gan Latvijā, gan citviet jau eksistē elektroniskā identifikācija. Latvijā, izmantojot, piemēram, bankas kodus vai cita veida personas apliecinājumu, iedzīvotāji var pierakstīties gan portālā Latvija.lv, gan daudzviet citur, kur nepieciešama stingra pārliecība, ka persona ir tā, par kuru uzdodas. Taču sistēma nav perfekta, un viens no lielākajiem šķēršļiem ir tas, ka dažādu valstu un reģionālu apvienību e-identifikācijas sistēmas bieži vien netiek pieņemtas citur.
Viedā identitāte
Patlaban pasaulē elektronisko identifikāciju (eID), kuru bieži vien papildina fiziska karte, izdod apmēram 25 valstis pasaulē. Citviet risinājumi ir dažādi, bieži vien izmantojot finanšu institūciju, piemēram, bankas konta, informāciju.
Janvārī Latvijā tika prezentēta Smart-ID – mobilā lietotne, kura vienkārši un droši ļaus piekļūt dažādiem e-pakalpojumiem. Swedbank un SEB banka gatavojas to piedāvāt saviem klientiem jau šī gada pirmajā pusē. Lietotne sākotnēji funkcionēs abās minētajās bankās, bet vēlāk, ja projekts būs veiksmīgs, šis risinājums varētu kļūt arī par daļu no ikdienā lietota identifikācijas veida. "Kad mēs pirms pāris gadiem skatījāmies nākotnē, mums bija grūti apgalvot, ka no drošības skatpunkta mākoņu identifikācija būtu labākais variants, jo no mākoņa puses servisa nodrošinātājs vienmēr varēs iegūt lietotāja parakstu. Taču mēs redzējām, ka cilvēki negrib citu iekārtu, viņi grib, lai viss, ko viņi dara savā viedtālrunī, tiek uztverts kā viņu veiktais," Dienai skaidro Kalevs Pihls, Igaunijas uzņēmuma SK ID Solutions vadītājs. Šis uzņēmums atbild par jaunās tehnoloģijas izstrādi. Smart-ID būs mobilā lietotne, kurā varēs pieslēgties ar savu bankas kodu karti vai kalkulatoru. Pēc tam būs jāizvēlas tikai divi PIN kodi, kas tālāk tiks izmantoti, apstiprinot savas darbības. Kodu karte/kalkulators tad vairs līdzi nebūs jānēsā.
Igauņu eksperts skaidro, ka nedz iekārta bez PIN kodiem, nedz mākoņserviss viens pats nevarēs veikt elektronisko identitātes apstiprinājumu, tādējādi tiks novērsts būtisks drošības risks. Atbildot uz jautājumu, kā šī risinājuma drošība salīdzināma, piemēram, ar klasiskajiem bankas autentifikācijas rīkiem – lietotājvārdu, paroli un kodu karti –, Pihls norāda, ka tas ir vismaz tikpat drošs kā visi līdzšinējie risinājumi. Vēlāk, kā cer eksperts, šis risinājums varētu ienākt arī citās jomās, kurās nepieciešama droša identitātes apstiprināšana.
Igaunijā populāri
Pihls ar personas identifikācijas tēmu nodarbojas jau ilgus gadus – viņš ir bijis aktīvs e-pārvaldības risinājumu procesa dalībnieks, strādājot valsts pārvaldē, bet kopš 2008. gada vada vienīgo autentifikācijas pakalpojumu nodrošinātāju Igaunijā SK ID Solutions. Jautāts, cik populāra elektroniskās identifikācijas sistēma ir Igaunijā, eksperts atbild, ka to var mērīt vairākos veidos, bet skaitļos apmēram puse valsts jeb 650 000 cilvēku to izmanto aktīvi. "Mēs varam teikt, ka vidējais lietotājs veic apmēram 20 transakciju mēnesī, mobilie lietotāji – četrdesmit. Ir aktīvi un mazāk aktīvi cilvēki," saka Pihls un atzīst, ka, viņaprāt, tas ir ļoti labs rādītājs.
Aktīvākie lietotāji nav mērāmi tieši pēc vecuma, bet pēc interneta lietošanas aktivitātes – cilvēki, kas aktīvāk izmanto internetu, aktīvāk izmanto arī savu eID. Interneta lietošanā aktīvāki ir ļaudis vecumā no 20 līdz 45 gadiem. Vispopulārākais eID ir finanšu sektorā, nākamā ir veselības aprūpe, tad – publiskais sektors, apdrošināšana, un pēc tam jau nāk individuālie mērķi, e-skolas risinājumi, azartspēļu vietnes utt.
Nākamais solis
Pihls stāsta, ka patlaban pasaulē ir divas identifikācijas tendences. Viena ir korporatīvā identitāte, piemēram, Facebook konts, kas dod pieeju daudz dažādiem servisiem. "Taču Eiropā mēs tomēr gribam, lai mūsu identitāti garantē valsts. Jums var nebūt viena identitāte, varat būt vairāku valstu pilsonis, bet avots ir balstīts valdībā – tā ir gadsimtiem ilga tradīcija," norāda Pihls un piebilst, ka, viņaprāt, identitātei būtu jāstrādā globāli. "Pagaidām likumdošana vēl ir zaļa, bet tas ir sākums. Tehnoloģija mainīsies – ātri un neparedzami. Kad sākām darbu pie viedās identifikācijas, mēs domājām, ka tirgū dominēs tikai planšetdatori un viedtālruņi, bet, izrādās, planšetdatoru tirgus daļa vairs nepieaug, savukārt tāda ir palikusi parastajiem telefoniem – tiem ar pogām," stāsta eksperts. Viņš skaidro, ka globālās tendences esot grūti paredzēt, tomēr sagaidāms, ka nākotnē individuālā identitāte dažās jomās var kļūt nesvarīga, piemēram, uzņēmumus un pakalpojumu sniedzējus neinteresēs cilvēka identitāte, bet gan tai pievienotais kredītlimits u. tml.
Obligāti Latvijā
Pretēji Igaunijai Latvijas iedzīvotājiem eID karte pašlaik nav obligāta prasība – iedzīvotājs var izvēlēties izmantot tikai pasi. Taču pagājušā gada novembrī valdība uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) uzņemties pienākumus, lai no 2022. gada eID karti pilnā apmērā ieviestu kā obligātu dokumentu, Dienai stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personu apliecinošu dokumentu departamenta Metodiskās vadības nodaļas vadītāja Dzintra Peneze. Lai gan eID ieviesta jau 2012. gadā, patlaban, pēc PMLP datiem, 1 010 654 pilsoņiem ir derīga tikai pase, savukārt 102 287 cilvēkiem derīga tikai personas apliecība.
VARAM piedāvā pārejas periodu no 2019. līdz 2022. gadam, kā arī vēlas paredzēt, ka visās eID viedkartēs tiks iekļauti parakstīšanās un autentifikācijas sertifikāti un to lietotājiem tiks nodrošināta iespēja neierobežotu reižu skaitu parakstīties bez maksas. Patlaban Latvijas iedzīvotājiem uzlikts dubults slogs, lai varētu izmantot elektroniskās identifikācijas rīkus, jo par identifikācijas pakalpojumu maksājam divreiz – ar nodokļiem valstij par eID kartes infrastruktūras uzturēšanu un savai bankai par internetbankas izmantošanu.
nu nu
oskars