To paredz otrdien, 31. jūlijā, valdībā atbalstītais grozījumu projekts Notariāta likumā. Plānots, ka minētie grozījumi stāsies spēkā jau šā gada 1.novembrī, taču vispirms tie vēl būs jāpieņem Saeimā.
Kā informēja Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Vasiļjeva, grozījumi paredz kritērijus notariālo aktu atpazīstamībai un pieņemšanai piespiedu izpildei bez tiesas iesaistes, proti, ja kāds no minētajiem kritērijiem nebūs izpildīts, zvērināts tiesu izpildītājs nevarēs pieņemt izpildei notariālo aktu.
Tāpat grozījumi paredz to, ka gadījumā, ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atbilstību likumam, dalībnieku patiesajai gribai vai darījuma atbilstību patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem, viņam šīs šaubas būs jāapspriež ar darījuma dalībniekiem.
Turpmāk zvērinātam notāram būs pienākums informēt personu par to, ka notariālais akts tā neizpildes gadījumā tiek nodots piespiedu izpildei. Turklāt pieteikumus vai prasības par notariālo aktu izpildi, kuriem netiks noteikts izpildu dokumenta spēks, joprojām skatīs tiesas Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā vai vispārējā kārtībā.
Izmantojot drošu elektronisku parakstu, turpmāk notariālo aktu izraksti un noraksti būs izsniedzami arī elektroniski un tiem būs tāds pats juridisks spēks kā papīra formā. Tāpat, ievērojot notariālā apliecinājuma būtību, apliecinājumus, kas nav sagatavoti notariālā akta veidā un kuros nav personu paraksta, varēs sagatavot elektroniski.
Likuma grozījumos ir ietverts arī jauns regulējums par publisko testamentu reģistra darbību un ar to saistītajiem jautājumiem. Publisko testamentu reģistrā tiks iekļautas ziņas par sagatavotajiem un glabāšanā pieņemtajiem testamentiem, kā arī par publisku darījumu, kas satur rīkojumus nāves gadījumam, šādu testamentu un darījumu atsaukšanu, grozīšanu un papildināšanu.
Tādējādi testamentu reģistrā iekļautā informācija par publisko pēdējās gribas rīkojuma aktu radīs pārliecību par šāda akta esamību, skaidroja Vasiļjeva.
Savukārt kārtību, kādā kārtojams publisko testamentu reģistrs, tajā iekļaujamās ziņas, kā arī gadījumus, kārtību un apjomu, kādā ziņas iesniedz un izsniedz no reģistra, regulēs Ministra kabineta noteikumi. Grozījumi arī paredz, ka ziņu izsniegšana no publisko testamentu reģistra Ministru kabineta noteiktajos gadījumos būs maksas pakalpojums.
Vienlaikus ar grozījumu projektu Notariāta likumā valdība šodien atbalstīja arī attiecīgus grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz, ka turpmāk tiesa neizskatīs pieteikumus par saistībām, kas izriet no notariālajiem aktiem, kam ir piešķirts izpildu dokumenta spēks.