Vērā ņemams nodarbināto skaita pieaugums bijis gan būvniecībā, gan finanšu un apdrošināšanas jomā, gan valsts pārvaldē un aizsardzībā, gan obligātajā sociālajā apdrošināšanā, gan arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.
Pērn gada pēdējā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 913,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 4,7 tūkstošiem mazāk nekā trešajā ceturksnī.
Nodarbinātības līmenis bija 65,4%, kas ir par 0,2% zemāks nekā trešajā ceturksnī. Neraugoties uz to, ka kopš 2012. gada ceturtā ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2019. gada trešajā ceturksnī ES – 61,2%), ceturtajā ceturksnī tas bijis zemākais starp Baltijas valstīm. Proti, pagājušā gada pēdējos trijos mēnešos Igaunijā nodarbinātības līmenis bijis 69,2%, savukārt Lietuvā – 65,7%.
Neliela korekcija
Lai arī darba tirgus kopumā ir virzījies saskaņā ar iepriekšējām tendencēm, tomēr nelielas izmaiņas ir vērojamas brīvo darbvietu skaitā. Proti, ziemā vērojams, ka brīvo darbvietu skaits ir samazinājies. Tas nav nekas neparasts, ka gada aukstās sezonas sākšanās samazina darbvietu skaitu tādās tautsaimniecības nozarēs kā mazumtirdzniecība, būvniecība un lauksaimniecība. Tomēr datos vērojamais samazinājums janvārī pret decembri noticis pirmo reizi kopš 2016. gada.
Turklāt meteoroloģiskie apstākļi šoreiz ir bijuši krietni vien labvēlīgāki, lai, piemēram, celtniecība darbotos ar lielākiem apgriezieniem nekā citkārt ziemā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 2. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
nu gan
Ivars