Runājot par cenām, tad, turpinoties pēdējo mēnešu tendencēm, visticamāk, bremzēšanās būs vērojama arī to preču cenām, ko redzam veikalu plauktos, tādējādi inflācijai vajadzētu samazināties. Daudzi to uztvers kā patērētāju ieguvumu, taču ieguvums tas būs tikai tad, ja inflācijas samazināšanās neizvērtīsies ilgstošā deflācijā, kas norādīs uz to, ka ekonomika ieslīgst krīzē, un tādējādi arī līdzšinējās tendences, kas bija vērstas uz algu pieaugumu, apstāsies un gala rezultātā nebūs pamata cerēt arī uz valsts kopējās labklājības pieaugumu.
Svarīgs indikators
Viena no nozarēm, kas visuzskatāmāk liecina par to, vai pēdējā laikā daudz pārspriestā globālās ekonomikas bremzēšanās notiek, ir kokapstrāde. Tās produkcijas galvenie noņēmēji ir būvniecības, transporta, kā arī mēbeļu ražošanas pārstāvji, bet viņu bizness ir cieši saistīts ar patērētāja noskaņojumu un drošību, jo minētās sfēras pamatā ir balstītas uz ilgtermiņa ieguldījumiem un ar tiem saistītu aizdevumu ņemšanu komercbankās.
Ja iedzīvotāji jūtas droši par rītdienu un par to pārliecināta ir arī komercbanka, tad aizdevums tiek izsniegts, tādējādi rodot iespēju tikt pie jauna mājokļa, mēbeļu komplekta vai automašīnas, kas vienlaikus sekmē arī dažādu rūpniecības nozaru pastāvēšanu.
Eiropas ekonomiskie cikli atbalsojas arī Latvijas rūpnieku makos, un, ja Vācijas, Zviedrijas vai Apvienotās Karalistes iedzīvotāji jūtas komfortabli, tad tas ir redzams arī Latvijas apstrādes rūpniecības nozares rādītājos. Diemžēl šobrīd Eiropā notiekošais signalizē, ka cenu krituma dēļ mežu izstrādātāju darbība ir visai jūtami piebremzējusies un līdzīgi procesi vērojami arī kokapstrādē.
Kopumā kokrūpnieki šā gada jūlijā savu produkciju ir realizējuši par 4,5% lētāk nekā pagājušā gada septītajā mēnesī, ko var uzskatīt par samērā lielu kritumu. No šāda viedokļa būtu pamats uzskatīt, ka ekonomiskās problēmas noieta tirgos patiešām ir, jo, kamēr vietējā tirgū vispārējā būvniecības buma iespaidā cenas gada laikā sarukušas nedaudz (par 1,4%), eksporta produkcijai krituma temps ir četras reizes straujāks, sasniedzot 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 2. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!