Plāno ierobežot būvniecības jomā sertificētu speciālistu tiesības noteikt ēku nolietojumu

Izmaiņu anotācijā skaidrots, ka normatīvie akti paredz, ka būves kadastrālās uzmērīšanas ierosinātājam ir tiesības līdz darbu izpildes pabeigšanai Valsts zemes dienesta (VZD) attiecīgajā teritoriālajā struktūrvienībā iesniegt rakstisku iesniegumu ar lūgumu apturēt darbu izpildi. Iesniegumā ierosinātājam ir jāapliecina, ka mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas uzmērītāja sagatavotā akta par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu vietā tiks iesniegts būvniecības jomā sertificēta speciālista akts par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu.

Normatīvie akti arī nosaka, - ja aprēķinātais ēkas nolietojuma procents ir lielāks par 85%, tad tiek pieņemts, ka tas ir 85%, taču, ja ēkai aprēķinātais nolietojums ir 85%, tad ēkas kadastrālā vērtība ir nulle eiro. Savukārt no kadastrālās vērtības aprēķina nekustamā īpašuma nodokli.

Anotācijā skaidrots, ka, izvērtējot gadījumus, kad būves kadastrālās uzmērīšanas ierosinātājs ir izmantojis noteikumos paredzētās tiesības, VZD un Latvijas Pašvaldību savienībai ir pamatotas šaubas par to, ka iesniegtais dokuments atspoguļo faktisko situāciju. Iesniegtajā dokumentā ēka gandrīz vienmēr norādīta citā nolietojuma intervālā, kas norāda uz ievērojami lielāku nolietojumu, nekā to ir norādījis VZD darbinieks - būvju kadastrālās uzmērīšanas speciālists.

Būvniecības jomā sertificēto speciālistu sagatavotie akti pašlaik netieši ietekmē vismaz 120 ēku kadastrālās vērtības, jo aktu sagatavošanas rezultātā ēkas nolietojums vidēji ir palielinājies aptuveni par 25%. Atsevišķos gadījumos šādas datu izmaiņas kadastrālo vērtību ir samazinājušas no aptuveni 2 miljoniem eiro uz nulli eiro, turklāt, tas ir objektā, kas nav atzīts par graustu. Attiecīgi šie objekti tiek ekspluatēti un tajos atrodas veikali, biroji un citas telpas.

Anotācijā arī norādīts, ka par atsevišķiem gadījumiem, kad būvniecības jomā sertificētā speciālista norādītie nolietojumu ietekmējošie dati radīja ļoti lielas šaubas par to atbilstību faktiskajai situācijai, VZD vērsās pie Latvijas Būvinženieru savienības kā sertificējošās institūcijas. Latvijas Būvinženieru savienība izskatīja jautājumu un skaidroja, ka būvniecības jomā sertificētā speciālista darbība, sagatavojot aktu par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu noteiktajā kārtībā, neatbilst būvniecības jomā sertificētajam speciālistam izsniegtajā sertifikātā noteiktajai kompetencei jeb nav atzīstama par būvspeciālista patstāvīgo praksi viņam piešķirtā sertifikāta norādītajā specialitātē un darbības sfērā, tas ir, tā nav darbība ēku būvdarbu vadīšanas un ēku būvdarbu būvuzraudzības darbības sfērās.

Attiecīgi ar grozījumiem tiks novērsta pašlaik esošā situācija, kurā persona, pamatojoties uz izsniegto sertifikātu, var par būvi sagatavot situācijai apvidū neatbilstošu aktu par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu, kaut gan viņas sertifikāts to neparedz, kas nav pieļaujams, neuzņemoties par to nekādu atbildību attiecībā uz tās sertifikāciju.

Tieslietu ministrija prognozē, ka projekta rezultātā ēku īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, kuru ēkas konstruktīvo elementu nolietojums ir reģistrēts no būvniecības jomā sertificēta speciālista akta par ēkas konstruktīvo elementu nolietojumu, kopumā paaugstināsies ēku kadastrālā vērtība, kā rezultātā palielināsies nekustamā īpašuma nodoklis, kuru maksā šo ēku īpašnieki un tiesiskie valdītāji. Precīzu ietekmi uz pašvaldību budžetiem nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanās rezultātā nav iespējams noteikt. Projektā iekļauto normu izpildi VZD nodrošinās esošā budžeta ietvaros.

Izsludinātie grozījumi vēl ir jāatbalsta Ministru kabinetam.