Runājot par algu izmaiņām kopš krīzes, redzams, ka straujākā izaugsme ir vērojama Zemgalē. Laika periodā no 2010. gada trešā ceturkšņa līdz šim pašam periodam aizvadītajā gadā visstraujākais bruto algas kāpums šajā reģionā sasniedzis 53,6%. Otrs lielākais kāpums bijis Vidzemē, kur vidējā darba samaksa augusi par 53,1%, savukārt Latgalē pieauguma temps sasniedzis 46,8%, bet Rīgā – 42,6%.
Tiesa, šie skaitļi, lai arī par labu reģioniem, neliecina par konverģenci un to, ka noslāņošanās strauji saruktu. Absolūtos skaitļos atšķirības vēl aizvien ir vairāk nekā ievērojamas. Pērn trešajā ceturksnī vidējā alga Rīgā sasniegusi 1041 eiro, Latgalē šis skaitlis bija 646, Vidzemē – 747, Kurzemē – 785, bet Zemgalē – 791 eiro.
Komentējot attīstības perspektīvas, Buceniece norāda, ka IKP uz iedzīvotāju Rīgā ir vairāk nekā divas reizes lielāks kā Pierīgā un trīs reizes lielāks kā Latgalē. "Šos ienākumu līmeņus izlīdzināt diemžēl neizskatās reāli, tomēr atšķirības, iespējams, mazināt var. Te var palīdzēt administratīvi teritoriālā reforma un pašvaldību skaita samazināšana. Tas ļautu resursus vairāk koncentrēt reģionu centros, kā arī veicinātu ātrāku lēmumu pieņemšanu, atvieglojot investīciju piesaistīšanu," rezumē ekonomiste.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 22. janvāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Ā. Krūklis
solon