Roboti darbarokas neaizstāj

Pats apkalpo sevi

Mūsdienu automatizācijas paraugam un tā popularitātei labi kalpo lielveikalu pašapkalpošanās kases. Lai gan nedz ārzemēs, nedz pat Latvijā šī sistēma nav pavisam jauna, tieši pēdējā laikā pašapkalpošanās kasu ieviešana aktualizējusies.

"Pirmās pašapkalpošanās kases Maxima Latvija ieviesa 2009. gadā. Taču 2015. gadā intensīvāk sāka paplašināt pašapkalpošanās kasu tīklu, kas turpinājās 2016. gadā. Šobrīd 13 lielākajos Maxima Latvija veikalos – astoņos veikalos galvaspilsētā un piecos veikalos ārpus Rīgas –  pieejamas pašapkalpošanās kases," Dienai vēsta Maxima Latvija pārstāve Zane Udrase un norāda, ka šogad veikalos tiks turpināta pašapkalpošanās kasu tīkla paplašināšana. Iepriekš pašapkalpošanās kases tika ieviestas lielākajos veikalos, šogad plānots pašapkalpošanās kases ieviest arī mazāka formāta jeb Maxima X veikalos, savukārt visos trijos Maxima XXX veikalos iecerēts paplašināt pašapkalpošanās kasu zonu. 

Maxima aktivitāte vismaz netieši noteikti saistāma ar konkurenta Rimi darbību, jo arī Rimi 2015. gada beigās Baltijā un 2016. gadā tieši Latvijā aktīvi sāka ieviest pašapkalpošanās sistēmas. Pirmā pašapkalpošanās kase, kā Dienai pastāstīja Rimi Baltic pārstāve Gundega Martinsone, bija Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas veikalā, kur cilvēki bieži vien ir steidzīgi un pirkumu skaits neliels – "bulciņa vai piena paka". Šobrīd pašapkalpošanās kases ir 29 Rimi veikalos. 

Par pašapkalpošanās pakalpojumu popularitāti liecina arī pašapkalpošanās automazgātavas Wash & Drive 800 000 eiro investīcija jaunas mazgātavas izveidē Rīgā. Kā ziņo LETA, tā būs septītā Wash & Drive mazgātava Latvijā. Savukārt nesen, investējot vairāk nekā 280 000 eiro, Liepājā atvērta pirmā Circle K pašapkalpošanās automazgātava 
 

Samazina slodzi

Maxima pārstāvji Dienai norāda, ka pašapkalpošanās kases palīdz samazināt kasieru noslodzi – aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, savukārt Rimi dati liecina, ka apmēram 20% pircēju izmanto pašapkalpošanās kases. Maxima pārstāve skaidro, ka pašapkalpošanās kasu tīkla paplašināšana ir solis uz to, lai samazinātu darbinieku slodzi, jo vidēji dienā viens kasieris apkalpo aptuveni 400–600 klientu. Rimi pārstāve skaidro, ka gan Rīgā, gan Tallinā veikalos pašapkalpošanās kases tiek ieviestas, jo "grūti nodrošināt veikalu ar pietiekamu darbinieku skaitu, lai klienti nebūtu neapmierināti, stāvot garās rindās". Pateicoties pašapkalpošanās kasēm, veikalu ķēdes var veltīt mazāk cilvēku resursu tieši kasieru darbam, bet vairāk – plauktu papildināšanai un citiem darbiem, tā atstājot izteikti monotono darbu "robotu ziņā".

Pēc lielveikalu tīklu pārstāvju atbildēm secināms, ka pašapkalpošanās kasu ieviešana tiek uzskatīta par veiksmīgu. Par pārliecību tam, ka tehnoloģija atmaksāsies, liecina fakts, ka, pēc Udrases norādītā, pēdējo divu gadu laikā uzņēmums ieguldījis 800 000 eiro. Runājot par to, vai investīcija atmaksājusies, Martinsone saka, ka "diezgan grūti novilkt līniju, bet mēs uzskatām, ka mūsu risinājums ir ļoti, ļoti veiksmīgs visās trijās Baltijas valstīs un klientu apmierinātība ir ļoti augsta". Klienti ļoti ātri apgūstot pašapkalpošanās priekšrocības. 

Arī Dienas novērotais liecina – pirms pāris gadiem Maxima veikalos un Rimi veikalos vēl pagājušajā gadā pašapkalpošanās kases pircēju uzmanību neizpelnījās, tagad pie tām veidojas rindas, kas bieži vien ir garākas nekā pie parastajām kasēm, un tad kasieriem īpaši jāpieaicina klienti pie sevis. 
 

Automatizēs vēl vairāk

Gan pasaules tendences, gan Dienas aptaujāto uzņēmumu pārstāvju atbildes liecina, ka automatizācija mazumtirdzniecībā un arī citās nozarēs vēl tikai sāk ieskrieties. Piemēram, kā norādīja Rimi pārstāve, tiek domāts arī par dažādiem mobilajiem risinājumiem.

Iespēju pasūtīt un apmaksāt ēdienu, izmantojot mobilo lietotni, izskata arī ātrās ēdināšanas restorānu ķēdes McDonald’s Baltijas pārstāvji. Nesen astoņos restorānos ieviestas pašapkalpošanās stacijas, kas klientiem ļauj pašiem izvēlēties, pasūtīt un apmaksāt ēdienu. Uzņēmuma sniegtie dati liecina, ka šo iespēju izmanto apmēram tikpat daudz pircēju, cik to, kas pārtikas veikalos lieto pašapkalpošanās kases, proti, apmēram 20%. Līdz gada beigām pašapkalpošanās stacijas plānots ieviest visos restorānos.

Arī McDonald’s pašapkalpošanos uzskata par veiksmi, jo "tā piešķir modernu izskatu restorāniem un ir palielinājies apkalpošanas ātrums". Viesi tagad varot veikt pasūtījumus sev ērtā tempā bez uztraukuma. "Dažos restorānos Baltijā testa režīmā mūsu viesiem ir iespēja personalizēt un pielāgot burgeru savām vēlmēm. Un cilvēki tik tiešām izmanto šo iespēju," Dienai norāda restorānu ķēdes pārstāvji. 
 

Ne visi priecājas

Tiesa gan, Latvijā un Baltijā automatizācija risina darbaroku trūkumu, bet tā nebūt nav visur. Piemēram, ASV, kā rakstīja biznesa izdevums Forbes, McDonald’s, netieši atbildot uz strādnieku protestiem, kas pieprasīja pacelt stundas likmi, lai tā sasniegtu 15 dolāru (13,4 eiro), paziņoja par pašapkalpošanās kiosku ieviešanu visā valstī. Savukārt interneta gigants Amazon jau testē preču un produktu piegādi, izmantojot bezpilota lidaparātus, tas nozīmē, ka piegādes servisi nākotnē varētu ciest no to konkurences. Eksperti nenoliedz, ka mehāniskie darbi arvien straujāk tiks nodoti robotiem, bet domas dalās par to, ko tas nozīmēs cilvēkiem. Daži eksperti uzskata, ka augs bezdarbs, citi – ka robotu nestās izmaiņas cilvēkus mudinās apgūt jaunas prasmes.