Rosīgās špakteļlāpstas dzen uz priekšu ekonomikas izaugsmes tempus

Ja šie aprēķini apstiprināsies arī IKP gala novērtējumā, tad pagājušo gadu Latvijas tautsaimniecība būs noslēgusi ar solīdu 4,8% vērtu izaugsmi. Vēl atzinīgākus vārdus varam teikt par mūsu valsts tautsaimniecības izaugsmes ātrumu. Ja kopējo tautsaimniecības izaugsmi nebūtu ietekmējuši dažādi kalendārie efekti ar lielāku brīvdienu skaitu, kā tas bija 2017. gada noslēgumā, tad mūsu valsts ekonomikas apjoms pagājušā gada ceturtajā ceturksnī būtu par 5,5% lielāks nekā gadu iepriekš. Praktiski tas nozīmē, ka ekonomiskās izaugsmes ātrums vienas vidējās darba dienas ietvaros 2018. gada pēdējā ceturksnī bija vidēji par 5,5% lielāks nekā atbilstošā periodā gadu iepriekš. Ir vērts piebilst, ka līdzīga situācija bija arī pērn trešajā ceturksnī, kad ekonomikas apjoms gada izteiksmē bija audzis par 4,7%, bet kalendāri izlīdzinātie dati vēstīja par 5,3% vērtu izaugsmi.
 

Līderos būvniecība

Straujo kāpumu lielā mērā veicina notiekošais būvniecības nozarē. Saskaņā ar statistiķu informāciju šīs tautsaimniecības nozares apjoms pērn gada pēdējos trijos mēnešos bija par 24% lielāks nekā gadu iepriekš. Tas, visticamāk, varētu būt arī straujākais kāpums Latvijas tautsaimniecības nozaru vidū.  Šāds pieaugums saistīts gan ar Eiropas Savienības fondu naudas apgūšanu, gan arī lielāku korporatīvā un privātā sektora rocību. Turklāt banku komentāros jaušama lielāka iedzīvotāju interese par hipotekāro kreditēšanu. Ekonomikai ieejot sliedēs, palielinoties darba algām un iedzīvotājiem sākot just lielāku drošību par rītdienu, sapņi par pārcelšanos uz jaunu mājokli sāk pārtapt realitātē, un tas ir dzinulis arī būvniecības attīstībai. To, cik lielā mērā tas atspoguļosies reālā būvniecības statistikā par pagājušo gadu, varēs secināt pēc būvniecības produkcijas oficiālo datu publiskošanas, kas paredzēta 12. februārī.

Lai arī izaugsmes tempu ziņā būvniecība šķiet ārpus konkurences, savu artavu tautsaimniecības izrāvienā sniedz arī citas nozares. Tā kā pieejams vien IKP izaugsmes ātrais aprēķins, dati ir visai skopi, tomēr tie liecina, ka pērn pēdējos trijos mēnešos salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu 2017. gadā rūpniecības apjomi auguši par 2%, bet pakalpojumu nozares – par 4%. Tas nav slikti, ja ņemam vērā, ka Latvija ir dinamiska pakalpojumu eksportētāja. Sevišķi patīkamas sajūtas daudziem varēja raisīt IKT nozare, kas iepriekš uzrādīja divciparu procentu vērtu kāpumu, kas, visticamāk, nav izpalicis arī pagājušā gada pēdējos trijos mēnešos. Turklāt izaugsmi izdodas panākt arī tādās nozarēs, kuru noturīga attīstība ik pa laikam tiek apšaubīta. Tas attiecas, piemēram, uz tranzīta nozari. Piemēram, pērn Latvijai izdevies sasniegt visai solīdu dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma pieaugumu. Pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru pērn pārvadāti 49,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2017. gadā. Tas ir arī vairāk nekā 2016. gadā, tomēr vienalga ir ievērojami mazāk nekā 2012. gadā, kad pārvadāto kravu apjoms pārsniedza 60 miljonus tonnu. Tomēr vienlaikus ir jānorāda uz aktivitātēm, kas orientētas uz jaunu kravu piesaistīšanu, kuru rezultātā, piemēram, pērn pieauguši kravu pārvadājumi no Baltkrievijas.