Eiropas vēlme kļūt energoneatkarīgākai stimulē klimata mērķu sasniegšanu. Šis brīdis vēsturē ir būtisks pagrieziena punkts, jo ekonomisko faktoru ietekmē esam spiesti meklēt jaunas alternatīvas, kļūstot arī klimatam draudzīgāki savos paradumos.
Lielākoties iemesls šībrīža elektrības cenu kāpumam ir Krievijas izraisītais karš Ukrainā. Krievija karam gatavojās ilgstoši un tagad varam redzēt, ka gāzes pieejamība vai precīzāk – nepieejamība – bija un ir viens no agresorvalsts taktiskajiem gājieniem. Diemžēl elektrības cenu nosaka dārgākais nepieciešamais ražotājs, un, piemēram, ja ar hidroelektrostacijās saražoto elektrību pietiktu, lai apmierinātu 99% Latvijas elektrības patēriņa, tad ir nepieciešama arī termoelektrostacija, lai iegūtu trūkstošo 1%, un tas ietekmē elektrības cenu. Ņemot vērā, ka gāzei, kas ir fosilais resurss, enerģijas ražošanā ir iztrūkums, cena par to ir krietni augstāka nekā līdz šim.
Domājot par to, kā elektrības cenas ietekmē Eiropas Savienības (ES) izvirzīto mērķi no 2035. gada pārtraukt jaunu automašīnu ar iekšdedzes dzinēju ražošanu, jāteic, ka elektroauto pieprasījuma dinamika netiks tik skarbi ietekmēta, kā skeptiķi varētu domāt. Viena sabiedrības daļa izvēlas elektroauto, piemēram, vides faktoru, nepatikas pret Krieviju vai vēl kādu citu uzskatiem atbilstošu iemeslu dēļ. Šiem cilvēkiem elektrības cenu svārstības ir sekundāras. Savukārt otra sabiedrības daļa izvēlas elektroauto ekonomisku faktoru ietekmē.
Augstas inflācijas apstākļos ir saprotams, ka tiek meklēti izdevīgākie varianti itin visā – gan veikalu plauktos, gan mājās, lēnāk uzsākot apkures sezonu, gan arī transportlīdzekļu izvēlē. Tagad daudzi ir sākuši aizdomāties par saviem ikdienas ieradumiem, un tas netiešā veidā atspoguļojas ietekmē uz vidi.
Tomēr ir jāsaprot, ka cīņa pret klimata pārmaiņām ir nemitīgs darbs valdībai, organizācijām, indivīdiem, medijiem un dažādām sabiedrības grupām. Ja mēs skatāmies globāli, tad tieši energoresursu sadārdzinājums ir licis valstīm un organizācijām ātrāk tiekties pēc klimata mērķiem. Ilgtermiņā skatoties, mērķi varētu tikt sasniegti pat agrāk nekā gaidīts.
Lai cik biedējoši augstu būtu "uzkāpušas" šī brīža elektrības cenas, šāda situācija nav paliekoša. Jau pēc šīs apkures sezonas situācija normalizēsies, atrodot citus enerģijas avotus. Taču tas nenozīmē, ka tik drīz redzēsim tādas pašas cenas kā 2018. gadā. Diemžēl tikai negatīvu notikumu rezultātā sākas uzņēmīgāka darbība atjaunīgo resursu virzienā. Efektu mēs jutīsim pēc diviem gadiem.