Sāksim ar pašu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK). Kad un ar kādu nodomu tā tika nodibināta?
Kamera dibināta 1934. gadā.
Tas ir Ulmaņa produkts?
Daži tā grib uzskatīt, bet es domāju, tas ir labs produkts, vēsturiski - Bonaparts Napoleons ir tas, kurš kameras kā tādas ir iedibinājis pasaulē. Protams, kad kameras tika dibinātas Francijā, tur bija zināms diktatorisks piesitiens, bet tas, kā pēc tam tirdzniecības un rūpniecības kameru sistēma ir attīstījusies visur citur pasaulē un Eiropā, parāda, cik dzīvotspējīgs instruments tas izrādījies.
Tātad 1934. gadā dibināta un atjaunota pēc neatkarības atjaunošanas.
Jā.
Kā kamera funkcionē? Ir dalībnieki?
Kamerā ir biedri, pēc mūsu spēles noteikumiem biedri galvenokārt ir juridiskas personas, bet var būt arī fiziskas personas. Mēs neesam veidoti pēc asociācijas principa, kā dažās valstīs - ir jumta asociācija un reģionālās kameras. Latvija tomēr ir pietiekami maza, un mēs mēģinām bāzēt savas reģionālās nodaļas, pārstāvniecības lielajās Latvijas pilsētās.
Var rasties jautājums - ir Latvijas Darba devēju konfederācija, ir jūsu vadītā LTRK, kāpēc uzņēmējiem vajag divas pārstāvniecības, vai tas nedublējas, vai tā nav spēku sadalīšana?
Jā, tas faktiski ir ļoti loģisks jautājums, bet šāda nosacīti paralēla sistēma eksistē daudzās valstīs, bija pat mēģinājums ANO definēt tās funkcijas, kuras pienāktos pildīt darba devēju organizācijām un kuras - kamerām.
Ja mēģina formulēt pavisam īsi, darba devēju organizācijas galvenais uzdevums ir uzstāties kā sociālajam partnerim no darba devēju puses, kopā ar arodbiedrībām veidot un citām sabiedriskajām organizācijām veidot līdzsvarotas pilsoniskās sabiedrības struktūru.
Savukārt tirdzniecības un rūpniecības kameru galvenā funkcija ir rūpēties par uzņēmējdarbības vidi ar izteiktu akcentu uz eksporta veicināšanu. Tātad galvenais fokuss ir tieši uz pašu uzņēmējdarbību kā tādu.
Labi, jūsu galvenā rūpe - uzņēmējdarbības vide? Jūsu vērtējums 10 ballu sistēmā - kāda ir uzņēmējdarbības vide patlaban Latvijā?
Ir vesela rinda starptautisku kritēriju, ar kuriem varētu operēt, bet tad mēs nomaldīsimies skaitļos. Bet, ja runājam 10 ballu sistēmā… Es to vērtētu daudz tuvāk pustukšai glāzei nekā puspilnai.
Jo?
Nu, mūsu sāpju bērns vismaz līdz šim ir nestabila un neprognozējama nodokļu sistēma.
Otra lieta ir pašas nodokļu sistēmas struktūra. Tā patlaban nu galīgi nav pievilcīga uzņēmējiem, it sevišķi tiem, kurus mēs kvalificējam kā mazos un vidējos uzņēmējus. Ir tā, ka tie, kas par katru cenu grib strādāt godīgi, viņi to var darīt tikai ar asarām acīs.
Vienkārši runājot, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nodokļi ir par lielu?
Jā, darbaspēka nodokļi ir diezgan nepaceļami.
Tātad jūs apgalvojat, ka tā īsti godīgi taisīt biznesu Latvijā ir grūti?
Mazajam un vidējam biznesam noteikti. Labā ziņa ir tā, ka tie, kas plāno mūsu nodokļu politiku, Finanšu ministrija, apzinās to. Tā vismaz izskatās. Signāli ir pozitīvi.
Vēl kāds faktors tai «pustukšamībai»?
Nu, daļēji kā nodokļu politikas sekas ir ļoti liels ēnu ekonomikas komponents, kas kropļo konkurenci.
Esam bieži dzirdējuši no uzņēmējiem - nodokļi par lielu, lai mēs strādātu godīgi. Bet vai jūs esat sarēķinājuši, kādiem jābūt nodokļiem, lai visi strādātu godīgi?
Jā, esam to izdarījuši - un tieši mēs kā LTRK. Es pašreiz negribētu pārliecinoši minēt tos skaitļus, bet mēs esam to nopietni sarēķinājuši. Šie priekšlikumi tādā pirmajā lasījumā ir pārrunāti ar Finanšu ministriju. Protams, ar pašreiz piedāvāto 1% nodokļu samazinājumu nevienu no ēnu zonas neizvilksi.
Ir jābūt pasākumu kompleksam. Parasti reakcija uz mūsu priekšlikumiem ir - jūs te gribat visu samazināt, bet kas notiks ar valsts budžetu. Taču mēs vienmēr skatāmies uz šo jautājumu no abām pusēm. Mēs piedāvājam arī risinājumus, kas varētu papildināt valsts budžetu.
Ko jūs domājat - cik veiksmīgi strādā mikrouzņēmumu atbalsta programma?
Pamatā tā strādā, nevar teikt, ka tāpēc būtu samazinājusies nodokļu iekasētā masa. Bet, protams, vienmēr atradīsies cilvēki, kas to izmantos arī izkropļotā un negodīgā veidā. Es gribētu uzsvērt - izkropļotā veidā, kas tā īsti neieguļas normālas uzņēmējdarbības ētikas ietvaros.
Pašlaik tiek veidots nacionālais attīstības plāns. Vai tas top pareizi, piemēram, iesaistīto pušu ziņā?
Ja runā par tapšanas instrumentiem, manuprāt, tas top pareizi. Kaut vai tāpēc, ka tika nodibināts pārnozaru koordinācijas centrs premjerministra padotībā. Es uzskatu, ka šīs komandas sastāvā strādā patiešām ļoti zinoši un profesionāli cilvēki. Cita lieta, ka ne visiem viņiem ir praktiskā pieredze uzņēmējdarbībā. Vēl viena pozitīva lieta, ka šī grupa mēģina un strādā ar sabiedrību.
Tātad viss norit teicami?
Viena lieta, kas sarežģī situāciju, ka plānam ir jātop īsā, saprātīgā laikā, bet tas, ka tiek pieļauta plaša sabiedrības līdzdalība, nozīmē, ka būs vesels lērums ar priekšlikumiem. Tā ir tā nelielā pretruna, lai visus priekšlikumus izanalizētu un apkopotu, vajadzīgs laiks un liels resurss.
Nacionālajam attīstības plānam ir pasludināts lozungs - ekonomikas izrāviens. Bet, kad mēs sākam prasīt kvantitatīvos skaitļus - IKP pieaugumu -, atbildes ir visdažādākās. Vai plānam, kurā nebūs definēti sasniedzamie kvantitatīvie rādītāji, būs kāda jēga?
Jums ir pilnīga taisnība, un es domāju, ka skaitļi tiks ielikti. Pirmie orientējošie skaitļi attiecībā uz IKP pieaugumu ir ielikti ap 5%, mēs no LTRK puses uzskatījām, ka IKP pieaugumam jābūt vismaz 7%, lai tas izrāviens būtu ar izaicinājumu. Mēs te izejam vairāk no tādām kā sajūtām - ka mērķim jābūt ambiciozam, motivējošam, bet arī reālam. Cik tas ir reāli - tas tagad ir jāmodelē. Bet skaitļiem ir jābūt, citādi plāns zaudē motivējošo spēku, nav arī sabiedrībai iespējas kontrolēt to, kas notiek.
Jūs strādājat Valsts prezidenta paspārnē izveidotajā Stratēģiskās attīstības komisijā (SAK). Vai tā nedublē valdības pārresoru darba grupas plānošanas darbus?
Pašlaik tiek darīts viss, lai tā nenotiktu, valdības Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Krieviņa kungs arī ir SAK sastāvā. Mēs darām tā, lai diskusijas SAK saprātīgi papildinātu Nacionālā attīstības plāna tapšanu. Nekādā ziņā SAK netiek uzskatīts par kaut ko pārāku.
Kas ir tie aktuālākie jautājumi SAK?
Tiek gatavoti divi jautājumi. Viens saistās ar reģionu iesaistīšanos Latvijas izaugsmē, ir darba grupa Māra Kučinska vadībā, arī par jautājumiem, kas skar investīciju piesaisti pašvaldībām.
Otrs jautājums ir cilvēkkapitāls. Izglītība. Šajos divos jautājumos mēs arī ceram dot idejas Nacionālajam attīstības plānam.
Atgriežoties pie kameras. Viena lieta ir sarunas ar valdību par nodokļiem, bet kādas ir jūsu pašu aktuālākās iniciatīvas patlaban?
Galvenās kameras iniciatīvas ir piesaistītas tiem jautājumiem, par kuriem runājām. Viens no mūsu instrumentiem ir tā sauktās kompetenču padomes, kas mums ir sadalītas pēc nozaru un interešu principa. Tas ir tāds kā mūsu operatīvās reaģēšanas instruments. Līdzko sabiedriskajā telpā parādās kādi aktuāli uzņēmējdarbības jautājumi, tā attiecīgā kompetenču padome šo jautājumu uzreiz ņem izstrādei, gatavo savu viedokli. Tad domājam, kā pozīciju virzīt tālāk - vai tas ir jautājums, kurā LTRK biedru viedokļi saskan un jautājums gatavs lobēšanai, pārstāvēšanai valdībā, Saeimā u. c., vai pašu LTRK biedru viedokļi jautājumā ir pretrunīgi un nepieciešama apspriešana vēl plašākā sabiedrībā, ārpus kameras - ar nozaru asociācijām, LDDK.
(pārējo interviju lasiet pirmdienas lairkakstā Diena)