Eiropas Savienības un Baltkrievijas attiecības saasinājušās pēc bloka šonedēļ pieņemtā lēmuma iekļaut nevēlamo personu sarakstā vairākus Aleksandra Lukašenko režīma tiesnešus un iekšlietu struktūru darbiniekus. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis norāda, ka šoreiz situācija ir nopietna un Eiropas Savienība var vērst ekonomiskas sankcijas pret Baltkrieviju. Tas varētu izpausties kā liegums atsevišķiem baltkrievu uzņēmējiem iebraukt Eiropas Savienībā un kā sakaru pārtraukšana ar uzņēmumiem. Lai arī Latvija neatbalsta ekonomiskas sankcijas, vairums valstu, visticamāk, nobalsos par, vēsta Latvijas Radio.
Tranzīta nozare ir tā, kas no ekonomiskajām sankcijām varētu ciest vissmagāk, domā uzņēmēji. Ņemot vērā Baltkrievijas pretreakciju, piemēram, nelaižot Krievijas kravas cauri uz Latviju, dzelzceļš zaudētu līdz pat pusmiljonam latu dienā, uzskata Latvijas Dzelzceļa vadītājs Uģis Magonis. Eiropas Biznesa konfederācija ir nosūtījusi vēstuli savienības augstākajai pārstāvei ārlietās Ketrīnai Eštonei, kurā pārmests, ka nav izvērtēta sankciju ietekme uz nodarbinātību.
Organizācijas pārstāves Latvijā Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone stāsta, ka no attiecībām ar Baltkrieviju īpaši atkarīga ir Latgale, jo reģionā ir simtiem abu valstu kopuzņēmumu. Meņģelsone uzsver, ka Baltkrievijas izolēšanas politika nav risinājums.
Būvmateriālu ražošanas biznesā strādājošais Ivars Šmalcs, kurš Baltkrivijā pārstāv Vācijas kapitālu, uzskata, ka Lukašenko no Eiropas Savienības sankcijām cietīs vismazāk.
Ārlietu ministrija gan saka, ka Baltkrievijai sankcijas nav izdevīgas, jo ap 40% tās eksporta tirgi ir Eiropas Savienībā. Bargāka bloka nostāja varētu izpalikt, ja represīvais režīms nolemtu atbrīvot vairākus politieslodzītos.