Pētījums sniedz rekomendācijas piecos būtiskos virzienos, kuros valdības varētu rīkoties aktīvāk, proti, sabiedrībā jāveicina pozitīvāka attieksme pret uzņēmējdarbību un tās sākšanu, jāuzlabo uzņēmējdarbības izglītības un apmācības programmas, jāatvieglo piekļuve finansējumam, jo īpaši jaunajiem uzņēmējiem, jāievieš labvēlīgāki likumdošanas un nodokļu nosacījumi, kā arī jāuzlabo uzņēmējdarbības sekmēšanai veikto pasākumu savstarpēja koordinācija.
"Domāju, ka šie ierosinājumi ir aktuāli arī Latvijas apstākļos un būtu vērts raudzīties, kā šīs rekomendācijas mēs varam iestrādāt Latvijā veicamo reformu ietvaros. Jauna uzņēmējdarbība nekad agrāk nav bijusi tik svarīga kā šobrīd, kad samazinās nodokļu maksātāju skaits, pieaug sociālo izmaksu slogs, saglabājas būtisks bezdarbs un ir vērtīgs katrs lats, ko dod eksports, investīcijas un pat vienkāršākā darba vieta," komentē Ernst & Young Baltic partnere Daina Beļicka.
Galvenie pētījuma secinājumi ir:
1) Jauni uzņēmumi ir veiksmīgāki tur, kur tos atbalsta sabiedrības attieksme.
Pastāv izteikta saikne starp uzņēmējdarbības neveiksmes uztveri kultūrā un to, cik labvēlīga ir tās attieksme pret uzņēmējiem. Valstu starpā pētījums atklāj būtiskas kultūras atšķirības attieksmē pret uzņēmējdarbību, piemēram, ASV 60% respondentu uzskata, ka sabiedrības attieksme viņu valstī veicina jaunu uzņēmējdarbību, bet tam pilnībā piekrīt tikai 26% respondentu Vācijā, 20% Itālijā un tikai 4% Francijā un 8% Krievijā. Jāatzīmē, ka šim apgalvojumam pilnībā piekrīt 57% respondentu Indijā un 54% Ķīnā, proti, valstīs ar īpaši dinamisku attīstību tieši pēdējā desmitgadē. Eiropas Savienībā kopumā šis rādītājs ir tikai 22%.
Labākais veids, kā valdības sabiedrībā varētu ieaudzināt izteiktāku uzņēmējdarbības kultūru, būtu atzīt uzņēmēju izteikto ieguldījumu inovāciju un darba vietu radīšanā. Ekonomikā uzņēmēji, nevis valsts sektors, ir noteicošie, kas iedvesmo turpmākās paaudzes jauniem sasniegumiem.
2) Izglītība un apmācība: nepieciešams plašāks skatījums.
Pētījums parāda, ka pastāv izteikts pieprasījums pēc mērķtiecīgākas izglītības un apmācības uzņēmējdarbības jomā, īpaši straujas attīstības segmentā. 70% aptaujāto uzņēmēju piekrīt, ka studentiem būtu jāapgūst specializēts apmācību kurss, lai spētu pamanīt un izmantot darījumu izdevības, un vairums ir vienisprātis, ka panākumu gūšanai nepieciešama daudzpusīgāka izglītība. Apmācība uzņēmējdarbības sākšanā pārāk bieži tiek uztverta kā pakārtota disciplīna biznesa studijās, lai gan faktiski tai vajadzētu aptvert tādas plašākas disciplīnas kā zinātne un tehnoloģijas. Valdības var dot savu ieguldījumu, paplašinot universitāšu sniegtās uzņēmējdarbības izglītības apjomu un radot iespējas ieviest internatūras un darba prakses mehānismus, kas sniedz jaunajiem uzņēmējiem iespēju strādāt reālās dzīves apstākļos.
3) Piekļuve finansējumam: valstis var palīdzēt pārvarēt šo, iespējams, būtiskāko šķērsli.
Finansējums joprojām ir visbūtiskākā problēma veiksmīgu uzņēmējdarbības firmu izveidei, izdzīvošanai un izaugsmei. Banku izsniegto kredītu pieejamībai samazinoties, aizvien nozīmīgāka kļūst aizņēmumu galvojumu loma. Vairāk nekā trešdaļa (37%) uzņēmēju apgalvo, ka pieredzējuši banku aizdevumu nosacījumu pasliktināšanos, 62% ir novērojuši, ka situācija, ar kādu jaunajiem uzņēmējiem nākas saskarties, ir īpaši sarežģīta. Jāatzīmē, ka piekļuve finansējumam ir būtiska problēma arī tādās attīstītās valstīs kā Vācija un Francija, kur attiecīgi 80% un 84% atzīmē, ka piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai ir sarežģīti.
Ja banku aizdevumi nav pieejami, uzņēmēji finansējuma meklējumos vēršas pie t.s. biznesa eņģeļiem jeb privātajiem investoriem, riska kapitāla uzņēmumos un privātā kapitāla fondos. Tādējādi valdībām rodas iespēja palīdzēt - sniedzot galvojumus kredītiem, ļaujot biznesa eņģeļu grupām paplašināt savu darbību, kā arī stimulējot riska kapitāla izmantošanu ar nodokļu atvieglojumiem.
4) Likumdošanas un nodokļu jomās ir jūtami panākumi, tomēr varētu vēl labāk.
Pētījums parāda, ka valdības arvien vairāk apzinās, ka tām ir būtiska loma uzņēmēju darbības vides veidošanā. Patiesi, beidzamo gadu laikā vairākās valstīs uzņēmējdarbības uzsākšanas gaita tikusi atvieglota un padarīta lētāka. Tuvākajā nākotnē visefektīvākie pasākumi būs tie, kas vērsti uz inovāciju stimulēšanu.
5) Atbalsta pasākumi: laiks darboties saskaņoti.
Lai sniegtu stimulu lielākai uzņēmējdarbības aktivitātei, saskaņotībai starp valsts iestādēm, biznesa inkubatoriem, universitāšu mācībspēkiem un apmācību programmām vēl būtu jāaug. Tikai 36% uzņēmēju Eiropas Savienībā uzskata, ka atbalsta darbība uzņēmējiem starp valdībām, asociācijām un izglītības sistēmu tiek labi koordinēta, pretēji, piemēram, Ķīnai, kurā šim apgalvojumam piekrīt 90% respondentu. ES ietvaros labāki rādītāji par vidējo ir, piemēram, Vācijai (44%), bet sliktāki - Francijai (18%).
Valdībām būtu jādara vairāk, lai sekmētu esošo uzņēmējdarbības inkubatoru rīcības brīvību, kā arī nodrošinātu vairāk pakalpojumu vienuviet, kas vienkāršotu jaunu uzņēmumu uzsācējiem reģistrācijas un nodokļu norēķinu kārtību.