No jūras uz sauszemi
Attiecībā uz pēdējo, proti, jūras šaurumu, kas savieno Persijas un Omānas līci, zināmas kravu transportēšanas korekcijas ir notikušas jau iepriekšējos gados. Ņemot vērā visai augsto politisko spriedzi reģionā Saūda Arābijā, ir izbūvēts naftas vads uz Arābijas pussalas rietumiem, tādējādi mainot melnā zelta pārvadājumu atkarību no pārvadājumiem pa Hormuza šaurumu, kurš šaurākajā vietā ir vien 39 kilometrus plats. Tiek uzskatīts, ka caur šo jūras šaurumu tika transportēti 20% no visas pasaules naftas un 35% pasaules melnā zelta, kas tiek pārvadāts ar jūras transportu. Vienlaikus naftas pārvadājumu plūsmas nākotnē var ietekmēt arī šī fosilā resursa ieguves reģionu maiņa. Pēc iepriekšējās ekonomikas krīzes uz lētu kredītu resursu bāzes ASV ievērojamu uzplaukumu ir piedzīvojusi slānekļa naftas ieguves industrija, kuras rentabilitāti ievērojami uzlabojušas aizvien efektīvākas ieguves tehnoloģijas. Tāpēc netiek izslēgts, ka nākotnē arī ASV varētu kļūt par ievērojamu naftas eksportētāju, kas savukārt nozīmē arī to, ka ievērojami mainīties varētu arī fosilā kurināmā pārvadājumu maršruti.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis neizslēdz iespēju, ka pieaugošie konflikti var likt mainīt piegāžu maršrutus, tomēr, kamēr konflikti ir vairāk retorikas līmenī vai arī ir saistīti tikai ar atsevišķiem incidentiem, nav nepieciešamības pēc jaunu maršrutu parādīšanās. "Ik pa laikam parādās arī visai eksotiski projekti, kuros nereti figurē Ķīna, piemēram, saistībā ar jaunu kanālu rakšanu Latīņamerikā. Taču pagaidām nav informācijas, ka šis projekts vispār virzītos uz priekšu. Lai izveidotu ko jaunu, nepieciešama ļoti pārliecinoša nepieciešamība, jo esošie ieradumi tranzīta jomā ir ļoti spēcīgi," vērtē SEB bankas eksperts.
Tehnoloģiju cikls
Komentējot situāciju starptautisko pārvadājumu tirgū, Gašpuitis vērš uzmanību uz to, ka korekcijas var radīt tehnoloģiju progress un patērētāju gatavība šīs tehnoloģijas iegādāties. SEB bankas eksperts gan arī teic, ka patlaban tehnoloģiju cikls ir uzrādījis nepārprotamu palēninājumu. To varot saistīt arī ar zemāku pieprasījumu un valstu mēģinājumiem aizsargāt savas tehnoloģijas. Tā kā tehnoloģiju ražošana lielā mērā ir saistīta ar Āziju, tad notiekošais jauc šīs reģiona un pārējās pasaules piegādes ķēdes un vienlaikus rada nosacījumus jaunām tirgus plūsmām. "Mūsdienās pieprasījums pēc mobilajām ierīcēm uzrāda piesātinājuma pazīmes. Jauni, samērā dārgi modeļi piedāvā tikai nelielus tehniskos uzlabojumus. Rezultātā patērētāji koncentrējas uz to, ka pērk mobilos pakalpojumus, bet ne pašas ierīces," situāciju ieskicē Gašpuitis. Viņš mudina ņemt vērā Starptautiskā Valūtas fonda datus, saskaņā ar kuriem tehnoloģiju sektors pirms diviem gadiem veidoja apmēram vienu sesto daļu no pasaules tirdzniecības apjoma.
"Globālais tirdzniecības konflikts mainīs auto tirgu plūsmas, jo mainīsies cenas, pieprasījums un arī spēja izveidot atbilstošu loģistiku. Neskatoties uz dažādiem konfliktiem, ir notikuši arī pozitīvi pavērsieni brīvās tirdzniecības jomā un ir noslēgti jauni līgumi. Taču Baltā nama neparedzamā tirdzniecības politika, ieskaitot draudus apturēt spēkā esošos nolīgumus, piemēram, ar Meksiku ir izraisījusi pastāvīgu nenoteiktību un kaitējumu globālajām piegādes ķēdēm," spriež SEB bankas eksperts.
Tehnoloģiskā progresa nozīmi pasaules pārvadājumos akcentē arī Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš norāda, ka pie apvāršņa ir tehnoloģiskas izmaiņas, kas var veicināt tālāku materiālu patēriņa kritumu nākotnē. "Piemēram, gaļas aizstājēju popularitātes uzplaukums var nozīmēt mazāku graudu patēriņu lopkopībā. Ir arī atsevišķi pretēji faktori, piemēram, cilvēki aizvien vairāk izmanto aviosatiksmi, bet avionozarē naftas produkti pagaidām ir neaizstājami," atsevišķus transporta nozares un pārvadājuma konjunktūras aspektus ieskicē Strautiņš.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 9. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!