Patlaban tiek eksportēta lielākā daļa Latvijas gaļas liellopu nozarē saražotās produkcijas. Starptautiskā Tirdzniecības centra dati rāda, ka pēc ienākumiem no dzīvu liellopu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija sestajā vietā pasaulē. Liellopu eksports Latvijas tautsaimniecībā katru gadu ienes vairāk nekā 60 miljonus eiro.
Jāatzīst, ka liellopu cenas Eiropā pēdējo gadu laikā kāpušas ļoti strauji, divu gadu laikā pieaugot gandrīz par 100%. Galvenais iemesls cenu kāpumam ir vispārējs zīdītājgovju un teļu skaita samazinājums pasaulē, ko veicina gan klimata pārmaiņas, gan arī tādu bīstamu slimību kā zilās mēles, kā arī mutes un nagu sērgas izplatība Eiropā (ne mūsu valstī).
Toties Latvijas liellopu saimniecības 2023. gadā piedzīvoja tā saucamo bada gadu sausuma dēļ, tāpēc daļu lopu nācās izkaut. Daudzi lopkopji pārprofilējās uz graudkopību. Arī šīs vasaras mitrie laikapstākļi ietekmēja Latvijas liellopu nozari.
Trūkst arī darbaspēka – lopkopības nozarē strādājošie noveco un paaudžu nomaiņa nenorit raiti. Jaunieši bieži izvēlas citu nodarbošanos, bet tie, kuriem ir interese par lauksaimniecību, pievēršas citām nozarēm, kur darbaspēku piesaistīt ir vieglāk, piemēram, atrast traktoristu darbam uz lauka ir krietni vienkāršāk nekā cilvēku, kurš būs gatavs strādāt lopkopībā.
Vēl jāņem vērā tas, ka realizēt produkciju Latvijā ir sarežģīti. Latvijas tirgus ir niecīgs, un audzētāji saskaras ar daudziem šķēršļiem. Latvijas pircējs biežāk izvēlas importētu liellopa gaļu no trešajām valstīm, ko lielveikalā var iegādāties par aptuveni divas reizes zemāku cenu, nekā augstas kvalitātes vietējo produktu, kurš turklāt veikalu plauktos reizēm nav atrodams. Diemžēl mazumtirgotājam ir izdevīgāk pārdot lēto steiku no trešajām valstīm tā vietā, lai atbalstītu vietējos zemniekus.
Nozarei viennozīmīgi palīdzētu atbalstoša nodokļu politika. Piemēram, reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) vai samazinātas PVN likmes ieviešana vietējiem un bioloģiskajiem produktiem. Papildu stimuls būtu arī regulējums, kas noteiktu obligātu Latvijā audzētu produktu (vēlams, bioloģisku) iegādi bērnudārzos un skolās. Lai gan arvien vairāk izglītības iestāžu sadarbojas ar vietējiem piegādātājiem, tas lielākoties notiek pēc brīvprātības principa pašvaldību vai skolu līmenī.