To gan lielā mērā izraisīja naftas eksportētāju valstu nespēja vienoties par ieguves apjomiem un melnā zelta cenu kara aizsākšanās, kas ir slikts signāls naftas kompāniju ieņēmumiem, turklāt liecina, ka ekonomisko procesu dēļ pieprasījums pēc pasaulei tik vitāli svarīgā ogļūdeņražu resursa ir tāds, kas liecina par ekonomikas krīzes pazīmēm.
Tomēr pašreizējās nedienas ar naftas pieprasījuma un piedāvājuma sabalansēšanu ir cieši saistītas ar jau minēto vīrusu. Turklāt šis visai lipīgais vīruss ir kļuvis par katalizatoru procesiem, kuri brieduši jau ilgāku laiku. Proti, pasaules aizvien lielākais parādu kalns ir kļuvis tik apgrūtinošs, ka ir bremzējošs ekonomikas attīstībai. Savukārt finanšu tirgos faktiski 11 gadus ilgušais akciju cenu augšupejas periods jau pats par sevi ir ilgs, turklāt aizritējis uz visai nepārliecinošu ekonomikas datu fona. Tādējādi vīruss zināmā mērā ir paātrinājis tos procesus, kuru sākšanās jau tāpat bija paredzama.
Tūrisms vispirms
Ekonomikas speciālisti norāda, ka Covid-19 ietekme uz ekonomiku izpaudīsies, skarot visai plašu nozaru spektru – citu vairāk, citu mazāk. Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka visvairāk ietekmētās pasaules ekonomikas nozares būs gaisa transports, viesnīcu un citu tūristiem paredzēto naktsmītņu bizness un sabiedriskā ēdināšana, kā arī enerģētika.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 12. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
ta nu gan
krējums skābais
Irlielāmērāticams