Katalonija ir Spānijas bagātākais reģions, kura sirds ir valsts otra lielākā pilsēta Barselona. Tā vispirms saistās ar arhitekta Antonio Gaudi šedevriem, izcilajiem māksliniekiem Žuanu Miro, Pablo Pikaso un Salvadoru Dalī. Nevar nepamanīt, cik ļoti kataloņi ar to lepojas – gandrīz pie katras mājas vai balkona plīvo Katalonijas dzelteni sarkansvītrotais karogs. Spāņi ir rosīgi un čakli cilvēki, par to liecina viņu atvērtība, veikalu darbalaiks līdz pusnaktij vai pat vēlāk.
Šedevrs joprojām top
Barselonas lepnums ir Antonio Gaudi pasakainā, pat fantasmagoriskā arhitektūra. Gandrīz jebkurš tūrists noteikti ir apskatījis viņa slavenāko veikumu – Sagrada Família jeb Svētās Ģimenes baznīcu. Tās slavenais, it kā no smiltīm pludmalē veidotais daudzo smaiļu tēls ir gandrīz neatraujams no ceļamkrānu siluetiem un sastatnēm, jo šis arhitektūras šedevrs joprojām top. Dievnama celtniecībai Gaudi veltīja savu radošo mūžu, taču viņa vispretrunīgāk vērtētā ideja netika pabeigta, un līdz pat šodienai to turpina daudzi mākslinieki un arhitekti. Mani pārsteidz baznīcas mērogs un skrupulozie detaļu risinājumi, bagātīgais dekorējums, taču īstu garīgo saikni ar šo moderno baznīcu ir grūti notvert.
Ambiciozo projektu plānots pabeigt 2026. gadā – arhitekta nāves simtgadē. Salīdzinājumam noteikti ir jāapskata Barselonas katedrāle, kas dibināta 1298. gadā. Viens no interesantākajiem baznīcas elementiem ir horizontāli novietotās svēto figūras, kas it kā ir pieliekušās un noraugās tieši uz jums. Savukārt Antonio Gaudi modernisma stilā projektētais dzīvojamais nams La Pedrera ir tā vērts, lai veltītu laiku un samērā augsto ieejas maksu. Nams pārsteidz ar viļņoto fasādi un fantastiskiem tēliem izrotāto jumtu. Šajā mājā atrodas Gaudi muzejs un muzejdzīvoklis, kas ir ideāls veids iepazīt tā laika interjeru, mēbeles un noskaņu. Ir sajūta, ka te viss ir gatavs dzīvošanai. La Pedrera jumts ir darināts Trencadis tehnikā – tās pamatā ir mozaīku rakstu veidošana no sadauzītām keramikas flīzēm.
Eņģeļu skāvieni
La Rambla ir Barselonas centrālā iela – rodas sajūta, ka gulēt tā iet tikai agri no rīta. Ejot pa trotuāru, nevar neievērot krāsainu mozaīku, ko ir veidojis pats Žuans Miro. Tieši ar La Rambla var sākt pastaigu pa pilsētu – šī kafejnīcu, veikaliņu un suvenīru iela ved uz ostu, sauktu par Barselonetu. Šeit ir jahtu piestātne, un vasarā vietējie pilsētnieki te labprāt sauļojas un peldas.
Barselona ir bagāta ar skaistiem un iespaidīgiem pilsētas panorāmas parkiem. Monžuika parks ar pastaigu celiņiem un ēnainiem ciprešu dārziem ir lieliska atpūtas vieta, kur no 213 metru augstā kalna virsotnes atklājas skats uz ostu un visu pilsētu. Parkā atrodas eleganta villa, kurā kādreiz dzīvojis Gaudi.
Viena no krāšņākajām modernisma celtnēm pilsētā ir Kataloņu mūzikas pils koncertzāle (Palau de la Música Catalana). Mozaīkām un ķieģeļu arkām rotātā fasāde ir tikai ievads neticamajam skaistumam, kas slēpjas pils iekšpusē. Interjerā katru detaļu no kāpņu margām līdz pat griestu lampai caurstrāvo ziedu raksti. Greznākais pils elements ir iespaidīgais vitrāžas logs ar apvērstu kupolu, ko ieskauj 40 eņģeļu tēli.
Barselonā ir vērts iegriezties kādā no vietējiem tirgus paviljoniem, kas pārsteigs ar sieru šķirņu, īpaši smalki sagrieztas vītinātās gaļas, augļu un jūras velšu klāstu. No rītiem turpat jums piedāvās arī dažādu augļu vitaminizētu kokteili.
Salvadora Dalī labirints
Ceļojumos man vienmēr ir paticis savienot pilsētu apskati ar izbraucieniem ārpus lielpilsētas, lai iepazītu ciematiņus, kur daudz tuvāka ir dabas klātbūtne. Ir jāmācās no kataloņiem godāt savu valodu un kultūras mantojumu. Katalonijā ir gan Vidusjūra ar smilšainām un akmeņainām pludmalēm, gan kalni, kas karstākajos vasaras mēnešos noder par patvērumu, gan krāšņas ainavas un vīnogu dārzi. Figeresas pilsētiņa ir slavena galvenokārt ar Salvadora Dalī unikālo Teātra muzeju. Figeresa ir kļuvusi par iecienītu tūristu mērķi, jo šeit dzimis un apbedīts sirreālisma ģēnijs Salvadors Dalī.
Galvenais apskates objekts ir Teātra muzejs, kas līdzinās sirreālam sapnim labirinta veidā, kur skatītājs tiek pārsteigts un maldināts mākslas ģēnija gleznu, instalāciju, objektu un dekorāciju ietekmē. Tas ir otrs visvairāk apmeklētais mākslas muzejs Spānijā (pēc Madrides Prado muzeja) un lielisks piemērs mūsdienīgai, atraktīvai un mākslinieka personību atklājošai institūcijai. Oficiāli muzejs tika atklāts 1974. gadā, un tā tapšanā piedalījās pats Dalī. Muzejs ir izvietots vecā teātra ēkā, tajā ir iekodētas vizuālas atsauces uz dažādām slavenām pilīm, fasādes rotājuma pamatelements ir zemnieku maizes klaips, savukārt uz jumta ir izvietotas milzīgas olas. Šeit ir skatāma unikāla pēc Salvadora Dalī skicēm veidota rotu kolekcija no zelta un dārgakmeņiem. Muzeja apmeklējums noteikti paliks atmiņā kā noslēpumaina teātra izrāde ar daudziem pārsteigumiem.
Figeresa ir labākā vieta, lai nepilnas pusotras stundas brauciena attālumā dotos apskatīt skaisto balto namu ostas pilsētiņu Kadakesu, kur ilgus gadus dzīvojis Salvadors Dalī un daudzi citi tā laika mākslinieki. Interesants ir fakts, ka XX gadsimta sākumā gandrīz trešdaļa iedzīvotāju emigrēja uz Kubu. Daudzi no viņiem tur kļuva turīgi un, atgriezušies dzimtenē, uzcēla skaistas mājas. Tos, kuri atgriezās no Kubas, vietējie iedzīvotāji sauca par amerikano.
Dievišķas gribas akts
Montseratas kalns ir vēl viena vieta ārpus Barselonas, kuru man jau sen gribējies apmeklēt. Montserata ietver iespaidīgo 725 metrus augsto kalnu, 1025. gadā dibināto benediktiešu klosteri un daudzas civilizācijas neskartas eremītu mītnes pašā kalna virsotnē. Kalnu virsotnes, kur visapkārt zied savvaļas īrisi, kaktusi un citi eksotiski augi, neviļus liek aizdomāties par laiku, kad šeit nebija civilizācijas un funikuleru un visa šī situācija cilvēkam vienlaikus nozīmēja fizisku izdzīvošanu un garīgu atklāsmi. Gandrīz nepieejama klostera klātbūtne šeit kalnos šķiet teju dievišķas gribas akts.
Ērtākais veids, kā nokļūt klosterī, ir kalnu funikuleris. Tam ir vairāki līmeņi, un, ja ir vēlēšanās un spēks, kādu gabalu var kāpt kalnā kājām. Gadsimtu gaitā klosteris ir piedzīvojis vairākus uzplaukuma un pagrimuma laikus, 1811. gadā Napoleona karavīri to nodedzināja, tā restaurācija ilga vairāk nekā gadsimtu. Vairākus gadsimtus Montseratas klosteris ir bijis katoļticīgo garīgais simbols un reliģiskais centrs.
Pēdējais vakars Barselonā man sanāca krāšņs un muzikāls – vakarā pie Katalonijas Nacionālā mākslas muzeja iespaidīgās iekšpagalma terases notiek rosība: līdz ar tumsu sākas strūklaku šovs ar dažādiem gaismas efektiem mūzikas pavadījumā. Cilvēki šeit svin atkalredzēšanos vai atvadas, jaunieši sveic draugus, tūristi svin vēl vienas skaistas dienas noslēgumu. Visi vēro ūdensstrūklaku uzvedumu. Ja vēl skanētu Fredija Merkurija un Montserratas Kavaljē himniskā Barcelona, būtu taču pārāk skaisti?