Pavasarī, kā katru gadu, jūras malā varam ieraudzīt ronēnus. Dabas aizsardzības pārvalde, arī kā katru gadu, veic izglītojošas kampaņas, lai informētu cilvēkus, kā rīkoties, ja gadījies sastapt vai iztālēm ieraudzīt ronēnu.
Neaiztiec! Lai gan no skata mīlīgs un pūkains, ronēns ir plēsējs un aizstāvoties var iekost. Roņa kodumu sadziedēt ir ļoti grūti. Neaiztiec – tas nozīmē arī: nepārvieto! Roņi ir īpaši aizsargājami, un no dabiskās vides izņemt tos drīkst tikai Dabas aizsardzības pārvaldes, Rīgas zoodārza, Valsts vides dienesta un glābšanas dienesta darbinieki.
Turies pa gabalu! Ievēro dažu metru distanci, lai neradītu dzīvniekam lieku stresu. Roņu mazuļi vēl var būt mammas aprūpē, bet cilvēku klātbūtne aizbiedē pieaugušos roņus, tāpēc tava izklaide ronēnam var maksāt dzīvību. Turklāt mamma ronēnu baro tikai ārpus ūdens.
Nedzen jūrā! Visticamāk, dzīvniekam jūras ūdens vēl šķiet pārāk auksts, tieši tāpēc tas iznācis krastā. Turklāt ronēna baltais kažoks nav piemērots peldēšanai!
Nebaro ar zivīm! Pirmo dzīves mēnesi ronēni pārtiek tikai no mātes piena un zivis nemaz nespēj ēst, bet pēc tam tiem jāiemācās medīt pašiem.
Turi pavadā un pieskati savu suni! Ventspils piekrastē esošo ronēnu vidū atrasti arī savainoti. Visticamāk, tas ir suņu nedarbs. Turklāt arī ronis var iekost sunim un inficēt viņu ar kādu vīrusu.
Ziņo Dabas aizsardzības pārvaldei pa tālruni 29198590, ja ronis ir ievainots, novājējis un sanīcis.
No Latvijas iedzīvotāju gadā radītajiem aptuveni 515,7 tūkstošiem tonnu nešķirotu atkritumu 350–450 tūkstoši tonnu ir reģenerējams materiāls
Ziņkārība un vēlme palīdzēt šoreiz lai paliek citām jomām. Kaut arī vēl gaužām neiesilis un atturīgs, tomēr pavasaris ir klāt un līdz ar to arī vairākas zaļās iniciatīvas. 22. martā, Pasaules Ūdens dienā, tika atklāta kampaņa Šķiro! Tas ir vieglāk, nekā šķiet!, kas aicina Latvijas iedzīvotājus novērtēt šķirošanas ieguvumus un uzsākt to savās ģimenēs. Kampaņas iniciatore ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. No Latvijas iedzīvotāju gadā radītajiem aptuveni 515,7 tūkstošiem tonnu nešķirotu atkritumu 350–450 tūkstoši tonnu ir reģenerējams materiāls. Tas nozīmē, ka līdz pat 87% patlaban nešķiroto sadzīves atkritumu iespējams nodot pārstrādei, tādējādi gan samazinot mājsaimniecības izdevumus, gan rūpējoties par apkārtējo vidi. Latvijas aktuālie mērķi atkritumu pārstrādē ir līdz 2020. gadam sagatavot otrreizējai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50% (pēc svara) mājsaimniecības atkritumos un citās līdzīgās atkritumu plūsmās esošos papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumus.
Patlaban atkritumus šķiro aptuveni puse no Latvijas iedzīvotājiem. Visbiežāk šķiro stikla pudeles un burkas (81%), plastmasas PET pudeles (75%), papīru un kartonu (65%), baterijas (62%), retāk – nolietotas elektroierīces (32%) un skārdenes (26%).
Šķirošana ir cilvēka dabā, paraugieties uz savu mājokli – katrai lietai tajā ir sava vieta. Pārtika ir ledusskapī, grāmatas atrodas plauktos, drēbes – skapī, ierasti sagrupētas pēc kategorijām. Kāpēc lai arī atkritumi nebūtu viena no tām lietām, ko mēs saliekam pa plauktiņiem?