Bērzu sula ir viena no Latvijas bagātībām. To var lietot ne tikai svaigu, no tās var pagatavot dažādus dzērienus, sīrupus, sāļos un saldos ēdienus. Zīmola Birzī vadītājs un sulu koku parka izveidotājs Ervins Labanovskis ir pārliecināts, ka pavasara atnākšana nav iedomājama bez glāzes šā vērtīgā dzēriena.
Kāds ir jūsu zīmola rašanās stāsts?
Jau no bērnības ģimenē ievācam bērzu sulu. Tā kā vēlējāmies uzsākt uzņēmējdarbību gimenes lauku īpašumā, to apspriedām, dzerot mūsu bērzu sulu, kas ir dzirkstoša, nedaudz savādāka, nekā citi to gatavo. Un tā nonācām pie atziņas, ka pie mums bērzu sulas ir tāds vispār zināms produkts, bet veikalos piedāvājuma nav. Sākām ar vienu dzērienu. Drīzumā jau piedāvājām piecas garšas dzirkstošām bērzu sulām. Pēc tam sākām gatavot sīrupu. Mūsu jaunākais produkts ir Birzī balzams, ko arī gatavojam no bērzu sulas.
Mūsu kļavu sīrups garšas ziņā, manuprāt, neatšķiras no Kanādas kļavu sīrupa, kaut mūsu kļavas nav tik saldas kā Kanādas kļavas. Līdz ar to nepieciešams vairāk novārīt sulas, lai iegūtu tāda paša apjoma sīrupu. Pie mums nav arī kļavu mežu, kā tas ir Kanādā, tādēļ grūtāk šo sulu ievākt. Sīrupu jomā, ar ko varam konkurēt pasaulē, ir bērzu sulu sīrups, ko es saucu par Latvijas "melnajiem ikriem". Tas ļoti atšķiras no kļavu sīrupa, vairāk piemērots kā mērce gaļai, salātiem, sava veida Latvijas balzamiko.
Kļavu un bērzu sulas ir sezonāls produkts, bet jūs esat iemanījušies tās tirgot visu gadu. Kur meklējat iedvesmu jaunām receptēm un garšu salikumiem?
Ikdienā, gatavojot savai ģimenei. Protams, ne jau katru dienu eksperimentējam, bet, kad ir iespēja, mēģinām, skatāmies internetā, ko dara līdzīgi uzņēmumi, piemēram, Kanādā, jo tur ir ļoti attīstīta sīrupu industrija. Arī tūristi brauc pie mums uz degustāciju. Runājamies ar viņiem, jautājam, kas garšo, ko varētu vēl uzlabot. Tā palēnām nonākam pie produkta, kuru esam gatavi laist tirdzniecībā.
Pircēju iecienītākie produkti ir atkarīgi no sezonas. Pavasarī, protams, svaigas sulas ir visiecienītākās. Pēc ziemas cilvēki vēlas gan pavasara atsvaidzinājumu, gan attīrīt ķermeni. Vasarā, kad ir karsts, vairāk pērk dzirkstošās sulas, jo tās ir ļoti atsvaidzinošas. Uz Ziemassvētkiem cilvēki labprāt pērk mūsu sīrupus un balzamu, lai gan balzams ir iecienīts visa gada garumā.
Jūsu produktus var iegādāties arī Ķīnā un Norvēģijā. Kādi līdz šim bijuši lielākie izaicinājumi, strādājot ar pircējiem ārpus Latvijas?
Lielākais izaicinājums ir tāds, ka daudzviet par bērzu sulām cilvēki nezina. It sevišķi tālāk par Ziemeļeiropu. Tāpēc svarīgi, lai mūsu pārstāvis ārzemēs spēj pastāstīt un ieinteresēt pircējus. Pērn uz Ķīnu nosūtījām vienu konteineru ar mūsu produktiem. Tur to pārdod latvieši, kas Ķīnā apmetušies uz dzīvi. Nedaudz eksportējam arī Eiropā. Šobrīd lielākais izaicinājums ir pasūtījums uz Koreju, kur tieši korejiešu uzņēmums pasūtījis dzirkstošās bērzu sulas un ābolu sīrupu. Tradicionāli Korejas ziemeļos bērzu sula ir tecināta, taču kopumā Korejā to nepazīst.
Kādi būtu jūsu ieteikumi tiem, kas šopavasar paši saviem spēkiem vēlas tecināt sulu?
Jāurbj noteikti no sava koka vai no koka, kura īpašnieks ir informēts, ka tas tiks darīts. Ievācot sulu, jābūt saudzīgiem. Caurums noteikti pēc tam jāaiztaisa ciet un vasarā jāpārbauda, vai tapa nav izkritusi. Mēs saviem pircējiem piedāvājam iegādāties kanādiešu sulu tecināmo iekārtu, kas ir saudzīga kokam, jo tapa ir tikai septiņus milimetrus liela. Taču kopumā bērzs ļoti labi panes, ja tiek ieurbts viens caurums. Tā kā kļava ir cietāka un ja stumbrs atļauj, tajā var urbt pat divus caurumus.
Brīdis, kad sulas var sākt tecināt, katru gadu atšķiras. Viss atkarīgs no laika prognozes. Agrākais, kad esmu ieguvis pirmās bērzu sulas, bija 4. marts. Vienu gadu bērzu sulas sāka tecēt tikai aprīlī. Savukārt kļavas sāk dzīt sulu jau ar pirmo vai otro nopietno atkusni. Šogad pirmās kļavu sulas dzērām 1. janvārī. Pērn tās varēja iegūt jau uz Ziemassvētkiem. Kļava atšķiras no bērza. Tā var dzīt sulas, tad pārtraukt un pēc tam atsāk, bērzs guļ līdz pavasarim.
Pirms četriem gadiem sākāt veidot arī pasaulē pirmo sulu koku parku. Kā radās ideja ko tādu uzsākt?
Mums ir lauku īpašums, kurā ir pļava. Interesējoties par kokiem, no kuriem var ievākt sulu, sapratām, ka šādu koku ir daudz. Latvijā aug četras bērzu sugas, turpretim visā pasaulē aug desmitiem dažādu bērzu, kļavu, valriekstu, no kuriem var iegūt sulu. Tā arī radās doma, ka pļavu varētu pārveidot par parku, sastādot kokus, no kuriem var iegūt sulu. Šobrīd mums ir 16 bērzu, kļavu un valriekstu veidu, taču plānojam papildināt vēl un vēl.
Ir vairāk nekā simts sugu, kuras varētu augt Latvijā, piemēram, pelēkais, melnais, grieķu valrieksts, Himalaju bērzs, kuram viss stumbrs ir balts, nav melno svītru, dzeltenais bērzs, purva bērzs. Arī kļavas: Kanādas cukurkļava, no kuras iegūst sīrupu, sudraba kļava, lauku kļava un citas sugas. Kad koki salapo, var braukt pie mums tos apskatīt. Protams, šis ir eksperiments. Piemēram, melnais valrieksts tradicionāli mūsu platuma grādos neaug, taču esam iestādījuši vairāk nekā simts kociņu un pagaidām tie aug, ir ļoti dzīvelīgi. Redzēsim, kā būs šopavasar. Gribētu parkā redzēt augam visus kokus, kas ir dabīgi, nav selekcionēti. Ir ideja, ka parks varētu būt ainavisks. Šis ir ilgtermiņa projekts, bet mums ir interesanti. Varbūt nākotnē te varēs visu šo koku sulas arī nogaršot.