Ja Latvijas rietumu pusē ir manāmas pirmās pavasara vēsmas, tad Vidzemē un citviet Latvijas no jūras tālākajos reģionos no pavasara vēl nav ne vēsts, tādēļ arī meža zvēri nesteidzas mosties no ziemas miega, pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis un zoologs Vilnis Skuja.
Lai arī jenotsuņi, lapsas un āpši jau ir pamodušies, tomēr īstie ziemas gulētāji, piemēram, eži, sikspārņi un susuri, joprojām guļ un, visticamāk, tā arī nogulēs līdz aprīļa beigām, stāstīja Skuja.
Lielie ziemas gulētāji savās migās paliks līdz brīdim, kamēr būs atmodušies kukaiņi un naktīs vairs nebūs sala. Ziemas gulētājiem ķermeņa temperatūra miega laikā ir ap nulle grādiem, tādēļ to vielmaiņa notiek ļoti lēni un viņi var gulēt līdz pavasara atnākšanai. Savukārt, ja viņi pamodīsies tagad, kad pavasaris vēl īsti nav iestājies, tad vairāk enerģijas patērēs barības meklējumos, nevis tās uzņemšanā.
Zoologs stāstīja, ka parasti šajā laikā jau ir pamodušās arī pirmās odzes, taču šajā pavasarī vēl nav dzirdēts neviens gadījums, kad būtu novērota odze. Viņš gan pieļauj iespēju, ka pašos Latvijas rietumos, kur saulīte ir uzsildījusi zemi un dienas laikā saglabājas silts laiks, kāda odze varētu jau būt izlīdusi sildīties saules staros.
"Odzes ir pirmās no Latvijā sastopamajām čūskām, kas pavasarī izlien no pazemes ārā, lai sildītos saulē. Pēc odzēm mosties sāk arī zalkši un gludenās čūskas," klāstīja Skuja.