Vizule-Kahovska norādīja, ka pētījumi liecina, ka desmit zirgspēku jaudas motors veicina ūdens sajaukšanos līdz 1,8 metru dziļumam, lielākas jaudas motori - līdz pat 5,4 metru dziļumam. Vizule-Kahovska uzsvēra, ka tas ievērojami pārsniedz vidējo Juglas ezera dziļumu - 1,7 metrus.
Viņa arī vērsa uzmanību, ka kuģošana var būt traucējoša putniem, kuru mājvieta ir sekli, aizauguši ezeri.
"Ņemot vērā radīto ietekmi, motorizēto ūdens transportu izmantošana šādos seklos ezeros ir stipri jāizvērtē, atstājot kuģošanu dziļākiem ezeriem," teica Vizule-Kahovska. Viņa arī atgādināja, ka Rīgas tuvumā ir Ķīšezers, Daugava, Mazais un Lielais Baltezers, kuros kuģošana ir atļauta.
Jau vēstīts, ka Rīgas dome 10. jūlijā atbalstīja Juglas ezera apsaimniekošanas noteikumu atcelšanu, kā rezultātā tiks likvidēts vairāk nekā 17 gadus spēkā esošais aizliegums ezerā izmantot kuģošanas līdzekļus.
Noteikumi tika pieņemti 2002. gadā, un pirms gada komiteja jau skatīja ieceri par to atcelšanu. Toreiz domnieki lēma, ka par kuģošanas līdzekļu pārvietošanās atjaunošanu nepieciešams noskaidrot plašākas sabiedrības viedokli, piemēram, aptaujājot Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, sociālās aprūpes centru Ezerkrasti un citus.
Kā šovasar klātesošajiem stāstīja departamenta Dzīvās dabas resursu nodaļas vadītāja Lana Puntusa, sabiedriskajā apspriedē par šo jautājumu kopumā piedalījās 847 cilvēki, no kuriem 71% uzskata, ka aizliegums izmantot kuģošanas līdzekļus ir jāatceļ, bet 29% - ka jāsaglabā.
Viedoklis tika lūgts arī Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam un Latvijas Neredzīgo biedrībai, taču gada laikā nekāda atbilde saņemta neesot. Tāpat viedoklis lūgts makšķernieku biedrībām, kuras arī savu viedokli neesot paudušas.
Tikmēr pašvaldības Juridiskā pārvalde norādījusi uz virkni nepilnību šajos noteikumos, kuras neatbilst nedz Ministru kabineta noteikumos, nedz citos normatīvajos aktos noteiktajam. Labojumi nepieciešami tik lielā apjomā, ka, juridiski vērtējot, noteikumus vairs nav iespējams grozīt un tie ir jāatceļ un jāaizstrādā no jauna. Turklāt lielāko daļu noteikumos ietverto ezera izmantošanas jomu jau regulējot citi, par domes saistošajiem noteikumiem augstāk stāvoši likumi.
Puntusa pastāstīja, ka departaments izveidojis starpinstitucionālo sadarbības grupu, kurā strādā Rīgas pašvaldības policija, kā arī citi domes departamenti. Šīs grupas uzdevums ir izstrādāt kopējos Rīgas administratīvajā teritorijā esošo virszemes ūdenstilpju apsaimniekošanas noteikumus, tostarp, arī Juglas ezera.
"Juglas ezera gadījumā šajos noteikumos, visticamāk, tiks atrunāta motorizēto kuģošanas līdzekļu izmantošana - pieļaujamais ātrums, jauda un citas tehniskas lietas," skaidroja ierēdne, norādot, ka tos plānots izstrādāt līdz gada beigām.
Šis jautājums raisīja diskusijas deputātu vidū, kuri pauda bažas par to, ka, ja reiz tiek atcelti spēkā esošie noteikumi, bet vēl nav izstrādāti jaunie, kuģošana vairākus mēnešus būs neierobežota un nekontrolēta.
Ierēdņi gan mierināja, ka vairums ezera izmantošanas jomu jau tiek reglamentētas Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos aktos. Turklāt šie noteikumi būtu jāatceļ kaut vai tāpēc vien, ka tie ir pretrunā ar virkni citu normu.
Lai gan domas deputātu vidū atšķīrās, domnieki nobalsoja par noteikumu atcelšanu.
Ierēdņu ieskatā, pa Juglas ezeru varētu pārvietoties tāda izmēra kuģīši, kā patlaban kursē pa pilsētas kanālu, taču dziļākas iegrimes transportlīdzekļiem tas varētu sagādāt grūtības. Taujāti par to, vai Juglas ezerā gadījumā pēkšņi neuzplauks dažādi ūdens izklaides biznesi, ierēdņi gan pauda viedokli, ka pašvaldības birokrātiskie procesi šiem interesentiem biznesa attīstību ievērojami apgrūtinās.
kur skatās LZP
Zoja