Situācija pasaulē liecina, ka zivis apēdam, pirms tās pagūst atjaunoties. Pirms ieplānojam savai maltītei zivi, ieteicams noskaidrot, no kuriem ūdeņiem tā nākusi, ko savā mūžā pati baudījusi maltītē un kādā veidā nokļuvusi līdz zivju letei. Atbildīgākai izvēlei Pasaules Dabas fonds nupat laidis klajā atjaunoto Zivju ceļvedi, kas kalpo par praktisku rīku zivju sugu un to dzīves kvalitātes izzināšanai.
Jāvērtē izcelsme un zvejas veids
Arvien vairāk starptautisku organizāciju informē, ka mūsu pārtikas patēriņš pieaug līdz ar iedzīvotāju skaitu pasaulē. Nupat Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ziņoja, ka pārzveja pasaulē sasniegusi vienu trešo daļu (33,1%) no visiem zivju resursiem. Septiņdesmito gadu vidū tie bija tikai 10 procenti, bet atlikušās divas trešdaļas no šiem resursiem jau sāk sasniegt savu maksimāli ilgtspējīgas zvejas līmeni. Tas nozīmē, ka pašlaik zivju nozveja ir lielāka nekā to spēja dabiski atjaunoties.
"Šāda veida attīstību veicinājusi gan mūsu pieaugošā apetīte, jo tomēr zivis ir svarīgs olbaltumvielu avots, gan piešķirtās subsīdijas un atbalsts zvejas nozarei, kam būtu jāņem vērā zinātniskais pamatojums zivju resursu patēriņam. Tā kā zvejas resursi ir kopēji, bieži vien mazākie zvejas nozares dalībnieki domā, ka to ietekme ir pārāk niecīga uz pieaugošo patēriņu un arī rodas jautājums – ja es pārtraukšu zvejot noteiktu sugu, tad to tāpat nozvejos kāds cits. Pārtikas produktu, tajā skaitā zvejas, tendences diktē to pieprasījums, tāpēc, izvēloties zivis savā ēdienkartē, būtu svarīgi izvēlēties tādas sugas, kuru resursi ir bagātīgāki," situāciju zivsaimniecības nozarē skaidro Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Elza Ozoliņa, mudinot ikvienu aizdomāties par saviem zivju izvēles kritērijiem.
"Gan dabai, gan pašai zivij draudzīgāk ir izvēlēties tādas savvaļā mītošas sugas, kuru resursi ir veselīgā stāvoklī un to pārvaldība ir ilgtspējīga. Tas nozīmē, ka nozvejas apjomi un bieži vien arī zvejas veids tiek kontrolēti, atļaujot zivju sugām un to resursiem atjaunoties," uzsver Elza Ozoliņa.
Lai zivjumīļiem palīdzētu veikt atbildīgāku izvēli, Pasaules Dabas fonds nupat publiskojis atjaunoto Zivju ceļvedi kā informatīvu rīku, apkopojot tajā informāciju patērētājiem par zivīm un to situāciju pasaules ūdeņos un tirgū.
Ceļvedis pieejams gan elektroniskā formātā www.pdf.lv vietnē, gan drukātā formātā.
"Savvaļā dzīvojošās zivis izvērtējām pēc trīs principiem – ekoloģiskā ietekme, zivju krājumi un to pārvaldība. Audzētajām zivju sugām izvērtējam arī šo zivju barības izcelsmi, kas bieži vien ir savvaļā nozvejotas mazo zivju sugas, un zivju audzēšanas ietekmi uz vidi," skaidro Pasaules Dabas fonda eksperte. Vai dabai un zivij draudzīgāk ir izvēlēties savvaļā mītošas un zvejotas vai tomēr dīķos audzētas zivis? Un kas ir drošāk cilvēkam? Izvēloties zivis, noteikti būtu jāizvērtē to izcelsme un zvejas veids. Pasaules Dabas fonda eksperte mudina lūkoties pēc ekomarķējumiem. Drošākai izvēlei zivju un to produktu pasaulē ieviesti arī šīs nozares marķējumi. Zivis un to produkti, kas sertificēti saskaņā ar MSC, norādot uz sertificētu, ilgtspējīgi iegūtu jūras produktu, un ASC, kas norāda uz sertificētu, ilgtspējīgi iegūtu akvakultūras produktu, būs laba izvēle, jo būs ņemta vērā gan ietekme uz vidi, gan cilvēkiem. Par atbildīgu un bioloģisku produktu liecina arī KRAV marķējums, īpaši izplatīts Skandināvijā. Īpaši izvēloties audzētās zivis, ir svarīgi lūkoties pēc ekomarķējuma ASC.
Ilgtspējīgi audzētās
"Zemes apstrāde akvakultūras vajadzībām var atstāt negatīvas sekas uz piekrastes ekosistēmām. Audzētām zivīm bieži vien tiek pievienoti ķīmiskie līdzekļi, kā, piemēram, antibiotikas, kas tiek izmantotas, lai uzturētu nebrīvē audzēto zivju veselību. Arī barības saražošana audzētajām zivīm atstāj ietekmi uz vidi un mazo zivju resursiem, jo bieži vien, lai pabarotu audzētās zivis, savvaļā tiek nozvejots liels apjoms mazo savvaļas zivju. Audzētas zivis ar ekomarķējumu norāda, ka šo zivju izcelsmē tiek domāts gan par to ietekmi uz vidi, gan arī cilvēkiem," skaidro Elza Ozoliņa.
Turklāt Latvijas gadījumā jāņem vērā, ka Latvijā audzētavām ASC marķējums ir gana dārgs pasākums, tāpēc virknei saimniecību ar atbildīgu praksi šī marķējuma vietā ir Eiropas Savienības bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts (tā saucamā ES zaļā lapiņa), kas arī norāda uz ilgtspējīgu pieeju.
Pēc zivīm uz tirgu
Kā stāsta restorāna Fish House pavārs Jānis Zvirbulis, ar katru gadu gan zivis, gan jūras veltes kļūst aizvien pieejamākas: līdz ar piegādātāju skaitu aug to dažādība. Taču ikdienā, strādājot restorānā, lielākoties darbojoties ar svaigo produktu, jāstrādā apdomīgi un jāplāno, turklāt paredzot, ka produkts var arī neierasties dažādu apstākļu dēļ. Iekļaujot zivis ēdienkartē, restorāni ņem vērā, ka faktiski neviens piegādātājs uzkrājumus neveido, nevēloties riskēt.
Pats pavārs sava restorāna gardēžiem lielākoties ceļ galdā savvaļas zivis, mudinot tās gatavot arī pašiem mājās. "Jebkuras svaigas savvaļas zivis vajadzētu lietot uzturā vismaz divas vai trīs reizes nedēļā. Noteikti neiesaku aizrauties ar audzēto lasi vai foreli – ar zivīm, kas kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu lielveikalu plauktos. Prātīgāk un veselīgāk ir doties uz tirgu, kur iespēja izvēlēties savai gaumei piemērotu zivi – tirgū pieejams gan zandarts, gan bute, gan līdaka," iesaka pavārs. "Mums ir brīnišķīgs tirgus, jo tur var dabūt ļoti daudz ko, izvēloties to, kas ir pašiem pa prātam. Tas, ko noteikti iesaku, ir dot priekšroku veselai zivij, nevis zivju filejai. Turklāt zivij jābūt stingrai, lai piespiežot nepaliek bedrīte.
Par to, vai zivs ir svaiga, liecina arī spilgti sarkanas žaunas.
Tāpat izvēloties zivi, jāpievērš uzmanība tās dabiskai smaržai (lai nav smakas) un acīm, kurām jābūt tīrām, nevis duļķainām vai iekritušām."
Arī saldūdens – pārzvejotas
Savukārt Pasaules Dabas fonda pārstāve Elza Ozoliņa uzsver: "Zivis, kas nozvejotas Latvijas ūdeņos, labāk izvēlēties tādas, kuras sasniegušas vismaz minimālo pieļaujamo nozvejas izmēru. Piemēram, asaris, kas noķerts Latvijas ūdeņos vai Baltijas jūrā un ir lielāks par 19 centimetriem, būs laba izvēle ikdienas maltītei. Līdzīgi būs arī ar pleksti jeb buti, ja tā bijusi noķerta Rīgas līcī vai Baltijas jūrā un ir lielāka par 21 centimetru. Turpretī līdakas un zandartus būtu labāk izvēlēties, ja tie tiek audzēti vai zvejoti ūdeņos, kur notikusi to mākslīga pavairošana, jo to resursu stāvoklis pasliktinājies pārzvejas dēļ. Abām zivju sugām arī būtu svarīgi ņemt vērā to minimālo nozvejas izmēru, līdakai tie ir 50 centimetri, bet zandartam – 35."
Zivis, kuru iegāde būtu īpaši jāpārdomā, ir mencas un zuši.
Mencas tiekot intensīvi izzvejotas, nespējot pietiekami ātri atjaunoties: ieteicams atturēties no mencām, kas zvejotas Atlantijas okeāna ziemeļrietumu un ziemeļaustrumu daļā ar traļiem, kuri skrāpē jūras gultni, tā iznīcinot tajā dzīvojošās organismu kopienas. Savukārt zuši – gan savvaļā, gan audzētavās mītošie – pieder pie vienas – iznīkstošas – zivju sugas.
Priekšroka daudzveidībai
"Iegādājoties zivis ikdienas maltītei, vienmēr jājautā vietējā veikalā vai restorānā par nozvejas un audzēšanas metodēm, vai tās tiek veiktas ilgtspējīgi un kādā zvejas apgabalā šīs zivju sugas tiek zvejotas un audzētas.
Jautājot tirgotājiem, mēs kā patērētāji varam parādīt, ka mums tas rūp un ka mēs vēlamies redzēt uzlabojumus šajā nozarē,
jo šādā veidā palīdzam sekmēt attīstību ilgtspējīgas zvejas virzienā," zivju izcelsmi, veicot pirkumu, mudina izzināt Pasaules Dabas fonda eksperte.
Mazināt spiedienu uz intensīvi zvejotām zivju sugām palīdz arī ēdienkartes dažādošana, respektīvi, dažādu zivju iekļaušana tajā. Vēl ieteicams atturēties no dziļūdens zivju, piemēram, haizivju un raju, iegādes, jo šīs zivis aug un atjaunojas ļoti lēni.
Aloizs
PSRS laikos zivju vēl netrūka,
Zivis ta ēst nav māksla,