Martā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts rīkoja diskusiju Zaļais mantojums par klimata pārmaiņu ietekmi uz kultūras mantojumu. Viena no ekspertu grupas dalībniecēm bija Carnikavas novadpētniecības centra vadītāja Olga Rinkus, kuras iniciatīvas rezultātā Carnikavas upes nēģu ķeršana un apstrādes prasmes ir iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Patlaban nēģu ķeršanas sezonā ir pauze, un pie zvejas rīkiem atkal drīkstēs ķerties tikai no 1. augusta. Tikmēr amata tradīciju kopēji rosās citās aktivitātēs un mudina arī sabiedrību iesaistīties.
Jā, Carnikava nav iedomājama bez nēģiem. Ne velti senatnē to dēvēja par nēģu karalisti. Upes nēģis jeb Lampetra fluviatilis ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama suga. Turklāt Latvijā tai ir arī ierobežoti izmantojamas sugas statuss.
Kāpēc upes nēģu ķeršana un apstrādes prasmes ir iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā?
Nēģi jau gadsimtiem ir bijuši zināmi kā kulinārais mantojums. Arī Rīgas tuvums un tas, ka tādējādi tos varēja piedāvāt lielākām ļaužu masām, veicināja mūsu nēģu atpazīstamību visā Latvijā. Carnikavā saka: nēģus ķer, nevis zvejo. Nēģu ķeršana Carnikavā vienmēr ir bijusi unikāla lieta. Salacgrīvas nēģus, kas vēl nav iekļauti Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, ķer ar tačiem – lielām konstrukcijām, kas izvietotas pāri upei. Pie mums, Carnikavā, šis ķeršanas veids ir izzudis. Lai nepazaudētu vēl vairāk tradīciju, kas saistītas ar nēģu ķeršanu un apstrādi, kā arī pašus zvejniekus, vajadzēja kaut ko pasākt.
Jāteic, ka 2019. gadā pieteikt Carnikavas nēģus iekļaušanai Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā mani iedvesmoja Gaujas plostnieku piemērs. Viņi šobrīd ir iekļauti arī UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Vēl gan mums ir nēģu cepēji, kuri arī paši ķer nēģus. Rīki, ar kuriem ķer nēģus, gan gadu gaitā mainās, taču pašas ķeršanas prasmes tiek pārmantotas, jo zvejniekus nekur neapmāca.
Nēģu saglabāšanu būtiski apdraud arī maluzveja, nārsta vietu izzušana, aizsprosti upēs un citi faktori. Kāda situācija ir Carnikavā?
Ar maluzveju ir tā, ka, no vienas puses, Gaujas tuvums ļauj vieglāk maluzvejniekiem piekļūt Carnikavas nēģiem, no otras puses, tas, ka nēģi pie mums ir populāri, likuma pārkāpējus atbaida. Citviet kāds var stiept nēģu murdu un cilvēki neatpazīs, kam tas domāts, bet ikviens Carnikavas iedzīvotājs ir informēts par nēģu ķeršanu, kad to drīkst vai nedrīkst darīt. Ne tikai pašvaldības policija ar saviem droniem un regulāru patrulēšanu uz ūdens vēro, lai nenotiktu kādas nelikumības, arī vietējie zvejnieki un iedzīvotāji pieskata un jūtas līdzatbildīgi. Pie mums tiek stingri uzraudzīts, lai nenotiktu upes gultnes bagarēšana vai nēģu nārsta vietu jeb ligzdu izjaukšana. Agrāk pašvaldības bija kā tāds vidutājs starp privāto iniciatīvu, inspektoriem un Vides zinātnisko institūtu Bior, tagad zvejnieki paši noslēdz līgumus ar institūtu par nēģu pavairošanu. Cilvēki paši vairāk iesaistās, un viņiem rūp nēģu saglabāšanas jautājumi. Piemēram, Gaujas ilgtspējas attīstības biedrība ir pārņēmusi vairākas iniciatīvas, kas saistītas gan ar upes attīrīšanu, zivju resursu atjaunošanu, aizsprostu jaukšanu, gan darbu ar pašvaldību un sabiedrības informēšanu.
Kā vēl nēģu aizsardzības aktivitātēs tiek iesaistīti vietējie iedzīvotāji?
Ja mums nav kopienas, tad patiesībā mums nav nekā! Pašvaldība jau var sarakstīt dažādus dokumentus, bet ar to nebūs pietiekami. Ir svarīga sabiedrības iesaiste, tāpēc esam izveidojuši vienīgo Baltijā šāda veida programmu Ciemos pie Carnikavas zvejniekiem. Tās ietvaros arī vietējie zvejnieki gan bērniem, gan pieaugušajiem stāsta un rāda savas prasmes.
Pirms diviem gadiem vietējie zvejnieki mūsu novadpētniecības centrā izveidoja nēģu tača maketu, lai cilvēkiem būtu labāks priekšstats par to, kā senāk ķēra nēģus. Nojumē pie griestiem ir izvietoti arī murdi, kādus mūsdienās zvejnieki izmanto nēģu ķeršanā. Arī vienu no saviem nēģu ķeršanas murdiem zvejnieki ir izvietojuši mūsu muzeja tuvumā sabiedrības izglītošanas labā.
Mums ir arī ekoskola, uz kuru no visas Latvijas brauc dažāda vecuma jaunieši. Tajā mācām par mūsu upes nēģiem. Ik gadu mūsu novadpētniecības centrs rīko ap 40 izglītojošu pasākumu – cilvēki tiek iesaistīti dažādās aktivitātēs visa gada garumā.
Kā jau katru vasaru, arī šogad 23. augustā Carnikavā notiks Nēģu svētki, bet pirms tam – 24. maijā – Ādažos norisināsies Gaujas svētki, kuru ietvaros būs arī apskatāma izstāde par aizsargātu cilmes vietas nosaukumu produktiem, ko sagatavoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Pērn Nēģu svētkos bijām uzrīkojuši tādu kā sarunu festivālu, kurā dažādi eksperti sprieda par etnogrāfiju un vides jautājumiem. Varbūt šogad ieplānosim kādu kulināro pasākumu. Ideju un ieceru mums daudz.
Kā klimata pārmaiņas ietekmē Carnikavas nēģu populāciju un zveju?
Kaut vai tas, ka pēdējos gados mums nav kārtīgas ziemas. Senatnē zvejnieki nodarbojās arī ar zemledus nēģu zveju. Viens no mūsu vecākajiem zvejniekiem Arvīds Ozoliņš mums pagatavoja ziemas murda maketu, kādu pirms gadiem izmantoja vietējie zvejnieki. Upes nēģiem ir vajadzīgi visi četri gadalaiki. Pasaulē nēģiem ir vairāki paveidi. Nēģus var sastapt arī Spānijā un Portugālē, taču tie ir citi nēģi, un viņiem vajadzīgi citi klimatiskie apstākļi. Mūsu nēģiem patīk arī straujas upes tecējums, taču ar gadiem Gauja kļūst seklāka un platāka. Nepieciešams lietus, jo ūdenim ir jāmainās. Pali parasti notika martā, tagad ir gadi, kad palu brīdinājums ir jau janvārī, jo aiz loga +6 grādi. Tas viss negatīvi ietekmē nēģu populāciju. Arī karstās un sausās vasaras nenāk par labu nēģiem. Saīsinās arī nēģu ķeršanas sezona. Sākot no oktobra – tas bija tradicionāls nēģu ķeršanas laiks, bet tagad globālās sasilšanas dēļ ir grūti paredzēt, cik daudz nēģu būs šajā periodā. Interesanti, ka nēģiem patīk tumsa. Piemēram, pilnmēness laikā nēģi nenāk augšā un tos nav iespējams noķert.
Jāteic, diskusijas par to, ka klimats mainās un ka tas ietekmē nēģus, notika jau XIX gadsimta beigās. Ulda Siliņa sarakstītajā grāmatā Mēs esam carnikavieši var lasīt izvilkumus no senās preses, kas publicēti pirms Otrā pasaules kara – tajos teikts, ka pēc 50 gadiem nēģu nebūs, jo klimats mainās, taču vecākā gadagājuma zvejnieki saka: kamēr plūst Gauja, nēģi būs!