Jau otro gadu projekta Roof 2 Fork ietvaros Rīgā, Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) dārzā uz jumta audzē dažāda veida augus. To pašu, tikai lauku vidē, dara Dārzkopības institūta pētnieki Pūrē. Projekta mērķis ir noskaidrot, vai pilsētā augusī pārtika ir tikpat laba kā laukos audzētā, stāsta AREI Bioekonomikas nodaļas pētniece Linda Ieviņa.
Kas ir projekts Roof 2 Fork? Projektam ir vairāki mērķi. Viens ir salīdzināt kvalitāti pilsētvidē un laukos audzētiem dārzeņiem. Mēs sadarbojamies ar Dārzkopības institūtu Pūrē, kas nodrošina lauku vidi. Dārzeņus abās pētījuma vietās audzējam deviņās kastēs. Rīgā tās izvietotas dārzā uz mūsu institūta jumta. Tā kā iespējamais piesārņojums var uzkrāties dažādās augu daļās, pētījumam esam izvēlējušies audzēt dažāda veida augus: redīsus, tomātus, salātus, zirņus un baziliku. Projektu uzsākām pagājušajā gadā, un to finansē Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma. Šī mums ir jau otrā sezona. Visus izaudzētos dārzeņus gan Rīgā, gan Pūrē sūtām uz analīzēm. Tajās pētām nitrātu un nitrītu, smago metālu un dažādu barības vielu saturu, kā arī augu bioķīmiskos rādītājus, kas mums ļauj spriest par augu veselību. Par rezultātiem šobrīd vēl nevaram runāt, jo tie tiks apkopoti nākamgad, taču līdz šim iegūtie dati neuzrāda nekādas būtiskas atšķirības dārzeņu kvalitātē.
Otrs mērķis ir salīdzināt dažādus substrātus. Mēģinām atrast, kurš būtu tas labākais, domājot par urbāno dārzkopību un jumta dārziem. Svarīgs iemesls substrātu pētīšanai ir arī tas, ka Eiropa šobrīd virzās prom no kūdras izmantošanas, līdz ar to ir jāmeklē tās aizvietotāji, kas vienlaikus arī nodrošinātu labas augsnes īpašības augiem. Un vēl mūsu mērķis ir popularizēt sabiedrībā urbāno dārzkopību. Projekta ietvaros mūsu mājaslapā Arei. lv aicinām arī iedzīvotājus iesūtīt sava mazdārziņa fotogrāfijas un dalīties savā pieredzē par pārtikas audzēšanu pilsētvidē.
Kā jums izdodas nodrošināt pēc iespējas līdzīgākus augšanas apstākļus gan Rīgā, gan Pūrē?
Mēs strādājam pēc kopīgas, precīzi izstrādātas metodoloģijas. Mēģinām visu saskaņot, lai novērstu citu, ne ar vidi saistītu faktoru ietekmi. Mums palīdz arī dažādas tehnoloģijas. Piemēram, mums ir augsnes sensori, kurus turam substrātos, un tie mums ik pēc 20 minūtēm sūta datus par mitruma līmeni. Pēc šiem datiem varam spriest, vai pienācis laiks laistīšanai, lai zeme būtu vienlīdz mitra abās vietās. Ja rodas kādi neparedzēti apstākļi, tad arī tos apspriežam un vienojamies par kopīgu rīcības plānu. Virs vienas no kastēm mums ir izvietota meteostacija. Klimatiskos apstākļus mēs nevaram ietekmēt, taču lokālie meteoroloģiskie dati mums noder precīzākā rezultātu interpretācijā, kā arī palīdz piefiksēt dažādus novērojumus. Esam konstatējuši, ka Rīgā viss notiek daudz ātrāk. Arī dārzeņu ražu iegūstam ātrāk nekā Pūrē.
Ar kādiem izaicinājumiem esat saskārušies, audzējot dārzeņus urbānajā jumta dārzā?
Viens no izaicinājumiem ir putni. Sākumstadijā, kad dārzā vēl tikai notika sēšanas darbi, putni izknābāja sēkliņas, kas vēlāk noveda pie mazākas ražas. Vienu no koka kastēm lielās kaijas bija pat pabojājušas. Savukārt, kad raža sāka jau gatavoties, tad manījām, ka daži tomāti tiek izknābāti. Arī tas ietekmē ražas apjomu.
Lai arī jumta dārzs atrodas uz piecstāvu ēkas, tomēr arī šeit var parādīties dažādi kaitēkļi un slimības. Jāteic, ka tomēr viens no lielākajiem izaicinājumiem ir tas, ka regulāri ir jābūt klāt un šis jumta dārzs ir jāapkopj. It īpaši, kad bija sausuma periodi un augstas temperatūras, dārzu nācās laistīt gandrīz katru dienu. Izaicinājums var būt arī vējš, jo īpaši uz jumta tas ir stiprāks nekā piezemē. Nākas domāt par risinājumiem, kā mazināt vēja negatīvos efektus. Lai arī jumta dārzi šobrīd vēl nav tik populāri, tomēr tiem ir daudz priekšrocību. Ja runājam par dārzeņu kvalitāti un iespējamo piesārņojuma līmeni, kāds potenciāli var būt no pilsētvides, tad pētījumi parāda, ka dārzos, kas ierīkoti uz jumtiem, tas ir ievērojami mazāks. Tāpat, pilsētām attīstoties, nākotnē apbūve var kļūt intensīvāka, kas var novest pie tā, ka trūks zemes resursu. Šādā ziņā jumti ir līdz šim nepietiekami izmantots resurss. Dārza ierīkošana uz jumta palielina pilsētā arī zaļo telpu.
Jau minējāt, ka būtiska projekta daļa ir arī dažādu substrātu pētīšana. Kādi augsnes veidi tiek pētīti?
Pētām trīs dažādus substrātus. Viens ir kūdra ar perlītu, kas ir kā tāds bāzes materiāls salīdzināšanai – viens no visbiežāk izmantotajiem. Pētām arī kūdru ar kokosšķiedras piejaukumu, kas pētījumos atzīta par labu alternatīvu kūdrai. Pagājušajā gadā kā trešo variantu izmantojām kūdru ar kaņepju spaļiem jeb stiebriem, kas paliek pāri no kaņepēm. Diemžēl šajā substrātā dārzeņi slikti auga, tāpēc šogad to aizstājām pret kūdru ar lapu kompostu. To mēs ieguvām no Rīgas pašvaldības, kas lapas savāc no iedzīvotājiem un Rīgas parkiem. Šis ir daudzsološs variants, jo ar šāda substrāta palīdzību ir iespēja ne tikai pievadīt barības vielas, bagātinot augsni ar kompostu, bet paralēli risināt arī lapu problēmu – ko ar tām rudenī darīt un kur tās likt. Arī mazdārziņu īpašniekiem šis ir viegli pieejams resurss. Visiem substrātu veidiem veicam laboratoriskās analīzes.
Jāpiemin, ka gan Rīgā, gan Pūrē mēs krājam mucās lietus ūdeni, lai laistītu ar to dārzus un tādējādi mazinātu komunālo ūdeņu patēriņu. Šim ūdenim veicam arī analīzes, lai pārliecinātos, ka tas ir drošs laistīšanai. Ūdenī tiek noteikti gan ķīmiskie elementi, gan bioloģisko organismu klātbūtne. Rīgā lietus ūdeni ievācam no 20 kvadrātmetru liela jumtiņa. Mums izdodas uzkrāt diezgan lielu apjomu ūdens, taču, kad bija sausuma periodi, dārza laistīšanai nācās izmantot arī krāna ūdeni. Dārza uzturēšanai un dārzeņu audzēšanā neizmantojam advancētas vai dārgas tehnoloģijas. Mēģinām darīt tā, lai vēlāk ikviens pēc mūsu izstrādātajām vadlīnijām dārzeņu audzēšanai uz jumtiem varētu ierīkot savu dārzu un pielietot līdzīgas metodes.
Kādi ir urbānās dārzkopības ieguvumi?
Varētu teikt, ka urbānā dārzkopība ir ļoti multifunkcionāla parādība. Ieguvumi ir daudz un dažādi. Viens ir tas, ka tā ir iespēja nodrošināt sev svaigu, pašaudzētu pārtiku. Skatoties plašāk, tas var dot lielu ieguldījumu, veicinot pārtikas ilgtspēju, jo pilsētās dzīvo lielākie pārtikas patērētāji. Pārsvarā visa produkcija tiek ievesta no laukiem, līdz ar to šīs piegādes ķēdes var būt ļoti garas, kas sasaistās ar papildu resursu patēriņu un negatīvu ietekmi uz vidi. Urbānā dārzkopība sniedz iespēju balansēt šo ražošanu, lai iedzīvotāji paši iesaistītos pārtikas sagādāšanas procesā. Zaļās virsmas pieaugums, ko nodrošina urbānā dārzkopība, var uzlabot pilsētvides kvalitāti, regulēt mikroklimatu, attīrīt gaisu, veicināt biodaudzveidību, kā arī palīdzēt regulēt notekūdeņus. Vēl ir sociālais aspekts. Bieži to varam vērot ārzemēs, kad urbāno dārzkopību izmanto gan kopienu veidošanā, gan to stiprināšanā. Ļoti būtiski ieguvumi ir arī cilvēka veselībai. Gan fiziski, darbojoties dārzā un esot kontaktā ar dabu, gan psiholoģiski. Bieži vien urbāno dārzkopību izmanto arī kā tādu intervences metodi, piemēram, kādām izaicinošākām sociālajām grupām vai rehabilitācijā kā terapiju. Svarīga ir arī izglītojošā funkcija. It īpaši tiem, kam nav pieejamas lauku teritorijas, kas principā uzturas tikai pilsētvidē. Tā ir laba iespēja mācīties par pārtikas audzēšanu arī bērniem.