Galvaspilsēta putniem patīk
Rīga ir viena no pilsētām, kur putnu daudzveidība ir diezgan liela. Turklāt tā atrodas uz Baltās un Baltijas jūras putnu migrācijas ceļa. Daudzi putni šķērso Rīgu, uzturoties šeit kādu laiku, taču ir ne mazums tādu, kas pilsētu var saukt par savu mājvietu. Rīgā kā pilsētā ir ezeri, upes, jūras piekraste, meži, bet, ja runājam par īpašiem putniem, tad jārunā par urbāno ainavu, to pilsētas daļu, ko veidojis cilvēks – parkiem, mājām. Putni, kas izvēlas dzīvot tādā vidē, ir tie, kam šī vide ir labvēlīga. Tie ir putni, kuriem cilvēks var piedāvāt barību, piemēram, vārnas, kas ir visēdājas, vai arī tādi, kam ligzdošanas vietas pilsētā ir drošākas nekā ārpus tās. Tie, kas mīl mitināties uz ēkām, dabā, mitinās uz klintīm: mājas čurkste, melnais erickiņš, akmeņčakstīte. Lielais piekūns kā ligzdotājs Latvijā ir izzudis, kādreiz pie mums ligzdoja purvos, bet citur Eiropā arī lielie piekūni ligzdo pilsētās. "Pilsētā ziemo arī tādi putni, kas pilsētās neligzdo. Ar sniegu bagātā ziemā pūcēm ir izdevīgi atnākt uz pilsētu, ja mežā dziļš sniegs, viņas netiek klāt pie grauzējiem, bet pilsētā ir ne tikai grauzēji, bet arī notīrīti celiņi, kur pelēm, žurkām skriet. Mājas balodis ir vienīgais putns, kas ir absolūts pilsētnieks. Tas cēlies no mājputniem, kuru senči ir klinšu baloži. Baloži audzēti gan kā dekoratīvi putni, gan citiem nolūkiem. Laika gaitā daļa izbēga vai citādi nokļuva savvaļā un izveidoja patstāvīgu populāciju," stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs ornitologs Viesturs Ķerus.
Pēc pāris gadu desmitiem būs citas sugas, kas nebaidīsies dzīvot blakus cilvēkiem.
Spārnainie meža vēstneši
Pilsētā varam ieraudzīt arī putnus, kas agrāk bija sastopami tikai mežā. Viens no tādiem ir vistu vanags. "Sākotnēji vistu vanags ir meža iemītnieks, kas barojas no putniem, kas sastopami mežos un laukos. Taču, ņemot vērā, ka cilvēki izcērt mežus, putnu skaits samazinās. Pilsētā vistu vanagi barojas ar baložiem un citiem līdzīga izmēra putniem, mazākus vai lielākus putnus tie neaiztiek. Jau no XX gs. 80. gadu sākuma pirmie vanagi sākuši ligzdot Rīgā, un šobrīd 40–50 dzīvo pilsētā un jūtas labi. Šeit jau izveidojusies pilsētas vanagu populācija. Rīgā sastopami arī putni, kas gredzenoti Somijā. Tas nozīmē, ka uz Rīgu salido pat ziemeļu putni. Te droši un labi pārziemot. Laiku pa laikam tiek ziņots par urālpūcēm. Parkā pie operas bija novērojumi. Ir nepieciešams laiks, kamēr putni pierod pie cilvēkiem. Meža pīles tikai XX gs. 80. gadu sākumā sākušas ziemot Rīgā un pieņemt no cilvēkiem barību. Turpretim pirmie gulbji, kuri pieņēma cienastu no cilvēkiem, novēroti tikai no 80. gadu beigām. Ik pa desmitgadei pa kādai sugai nāk klāt. Vēl pēc pāris gadu desmitiem būs citas sugas, kas nebaidīsies dzīvot blakus cilvēkiem," skaidro ornitologs Ruslans Matrozis.
Pilsētas un lauku putni
Kā pilsētas putni atšķiras no saviem sugasbrāļiem laukos? Tie ir daudz drošāki. Meža pīles pilsētā, it īpaši ziemā, ne tikai nemūk, bet nāk klāt. Taču tās muktu no jums kā jebkurš savvaļas putns, ja sastaptu mežā. Putnus ietekmē arī pilsētas trokšņi un apgaismojums. Putniem dziedāšana saistīta ar dienas garumu. Pilsētā, kur ir gaismas, putnam var nojukt tradicionālais ritms, un tas var sākt dziedāt agrāk, nekā to darītu mežā. Putns jau nedzied sava prieka pēc, bet lai viņu kāds sadzirdētu. Arī dziedāšanas frekvence kļūst augstāka putnam pilsētā nekā tās pašas sugas putnam ārpus tās, lai citi putni pilsētas troksnī to labāk sadzirdētu. Putniem pilsētā ir arī cita barība un ligzdošanas materiāli, jo daudzas sugas orientējas uz cilvēku atstātajiem atkritumiem. "Pats savulaik esmu atradis žagatas ligzdu, kas bija veidota gandrīz tikai no metāla stieplēm. Putniem arī citi ligzdošanas laiki, jo šeit ir siltāks nekā ārpus pilsētas. Taču ne tik daudz temperatūra iespaido putnus, kā barības pieejamība. Meža pīle ir gājputns, viņām vajadzētu ceļot uz Rietumeiropu, lai pārziemotu. Un daļa no viņām to dara, taču pilsētās mītošās daudzas no gājputniem kļūst par nometniekiem, jo pilsētā ūdeņi bieži neaizsalst, kā arī cilvēki tās labprāt baro. Arī melnie meža strazdi pilsētā ziemā bieži sastopami, bet mežā grūti tos ieraudzīt, jo gada aukstajos mēnešos daļa pārceļas uz pilsētu vai aizlido uz siltajām zemēm," saka Viesturs Ķerus.
Putnu vērošana attīsta gan pamanīšanas, gan klausīšanās iemaņas un prasmes, jo ziemā vairāk putnus vērojam, bet pavasarī klausāmies.
Vērojam putnus pilsētā
Putnu vērošana ir lielisks brīvā laika pavadīšanas veids. Lai vērotu putnus un kļūtu par labu putnu pazinēju, nav jābūt ornitologam. Galvenais jābūt zinātkārei par putniem un mīlestībai pret dabu. Pārējais nāks ar laiku – gan putnu vērošanas optika, gan grāmatas par putnu sugu noteikšanu un audioieraksti putnu balsu atpazīšanai. "Putni ir mums visapkārt. Ja tā ir pastaiga ar ģimeni, tad ūdensputnus varam vērot, pastaigājoties pa Daugavas promenādi. Jā vēlamies izaicināt spēkus, tad varam doties uz Daugavgrīvas molu, kur var sastapt retākas putnu sugas. Varam vērot putnus Rīgas mežos. Citiem atkal patīk fotografēt putnus. Iespēju ir daudz," saka putnu vērotājs, LOB Rīgas vietējās grupas vadītājs Andris Dekants.
Ja ir vēlme putnus vērot kopā ar citiem zinošākiem un pieredzējušākiem putnu vērotājiem, tad LOB regulāri rīko dažādus putnu vērošanas pasākumus Rīgā un ārpus tās, var apmeklēt arī lekcijas par putnu noteikšanu. "Putnu vērošana attīsta gan pamanīšanas, gan klausīšanās iemaņas un prasmes, jo ziemā vairāk putnus vērojam, bet pavasarī klausāmies. Balss ir pārliecinošākais faktors, lai noteiktu sugu, jo tā ir unikāla. Šogad visa gada garumā plānojam vērot un veidot sarakstu, cik putnu sugu sastopams Rīgā. Tā ka ikviens ir laipni aicināts," piebilst Andris Dekants.