Vai jums ir zināšanas, kurās gribas dalīties? Vai jums ir zināšanas un izpratne? Par savu vietu pasaulē? Par to, kāda ir pasaule? Kā tā ietekmē jūs? Kā to ietekmējat jūs? Vai jūs metat zemē konfekšu papīriņus?
Vai esat kādreiz brīvā dabā redzējis lūsi? Vai esat bijis naktsvijoļu pļavā? Bet varbūt ir gadījies pabūt atkritumu izgāztuvē? Vai jums patīk peldēties jūrā vai tomēr lapbprātāk pastaigājaties mežā? Vai jums patīk iepirkties? Vai jums patīk gatavot ēst? Vai jums patīk Latvijas daba? Vai jūs būtu gatavi atteikties no kāda sava komforta līmeņa daļas vides aizsardzības dēļ? Vai tiešām tā būtu atteikšanās no komforta?
Vai jūs ticat godīgai informācijs apritei? Godīgai tirdzniecībai? Godīgai vides aizsardzībai? Uzņēmumu godaprātam? Mediju godaprātam un profesionalitātei? Vai jūs esat izjutuši globālās klimata pārmaiņas? Vai jūs esat ietekmējuši globālās klimata pārmaiņas? Vai jūs šķirojat atkritumus? Kāpēc? Vai jums ir istabas augi un mājdzīvnieki? Vai jūs esat zaļi domājoši?
Vai jūs esat ziņkārīgi? Strauja vai mierīga rakstura? Kura, jūsuprāt, ir zaļākā valsts pasaulē? Un kurā vietā jūs ierindotu Latviju? Kāpēc? Un sevi – kādu atzīmi 10 ballu sistēmā jūs sev piešķirtu, vērtējot sava dzīvesveida zaļumu un ietekmi uz vidi? Vai rezultātu varētu uzlabot? Kas būtu jādara? Cik ilgs laiks būtu nepieciešams?
Vai jūs sevi izaicināt, uzdodot jautājumus? Lai dzīvotu zaļāk, jautājumus nākas uzdot bieži. Sev un citiem.
Videi draudzīgam dzīvesveidam vajadzētu būt dabiskam procesam, bet mūsdienās nereti tas ir kā hobijs vai subkultūras paveids…
Turklāt izvēle nav viennozīmīga. Kā liecina gan iedzīvotāju aptaujas, gan sarunas ar cilvēkiem, daudzi uzskata sevi par zaļi domājošiem, ja uz veikalu dodas ar savu auduma tašiņu un reizi gadā piedalās kādā talkā, bet, ja vēl šķiro atkritumus, tad vispār ir sasniegta zaļuma virsotne. Protams, veikt visas šīs aktivitātes ir lieliski, tomēr zaļā domāšana sniedzas daudz plašāk un ietekme uz vidi visvairāk ir tieši mūsu mazajai ikdienas izvēlei – iepirkšanās paradumiem, transporta lietošanas paradumiem, pārtikas izvēlei un lietošanai.
Pēdējā laikā aizvien populārāks kļūst zero waste jeb bezatkritumu dzīvesstils, kura pamatideja ir brīnišķīga, taču vien tad, ja tiek saprasta pareizi. Pieļauju, ka kustības popularitāte atsevišķai sabiedrības daļai ir simpātiska mazāk vides rūpju dēļ, vairāk tādēļ, ka tiek pasniegta kā iespēja ietaupīt. Tomēr, ja prioritāte ir zaļā domāšana, vērts paanalizēt, kas nodara lielāku postu – mistiskas izcelsmes pārtikas produkti, audzēti konvencionālajā lauksaimniecībā, pēc kuriem dodamies ar auto, vai varbūt tomēr zaļāk ir pirkt bioloģisko pārtiku (arī veselībai būs labāk), kas iepakota saprātīgi, šķirojamā un pārstrādājamā iepakojumā?
Bieži vien savas nezināšanas vai neuzmanības dēļ izdarām izvēli, kas, labu nodomu vadīta, sasniedz pilnīgi pretēju efektu…
ekomeli - Gebelss sarkst