Kas pamudināja pievērsties vegānismam? Ņemot vērā, ka vegānisms nav tikai pārtikas izvēle maltītei, kurās jomās ir sarežģītāk piemēroties vegānisma idejām?
Mana pieeja bija pakāpeniska. Četrpadsmit gadu vecumā, salasījusies Austrumu filozofu "gudrības", vienā dienā izlēmu, ka kļūšu par veģetārieti. Iekļuvu draugu lokā, kur tas bija stilīgi, tādējādi noturoties pie šīs pēkšņās idejas jau tādā līmenī, ka tas jau kļūst par ieradumu. Biju veģetāriete tāpēc, ka biju jau pieradusi, dzīve bija vieglāka un ap divdesmit gadu vecumu sāku saprast, ka tas nāk par labu manai veselībai, esmu notievējusi, neslimoju tik daudz utt. Pēcāk sāku pamanīt veģetārisma ētiskos aspektus. To, ka dzīvnieki netiek turēti savā dabiskajā vidē, tiek piepumpēti ar antibiotikām, ir lielā stresā utt. Šie ētiskie aspekti arī mani pakāpeniski noveda pie vegānisma.
Šobrīd gan nevaru un negribu apgalvot, ka esmu tīrs, balts, virs zemes lidojošs vegāns. Kosmētika, smaržas, apģērbs, apkure, automašīna un tās piederumi, ceļojumi, kancelejas preces, industriālie tīrīšanas līdzekļi – noteikti tur ir kaut kas nevegānisks vai izmēģināts uz dzīvniekiem. Apzinos, ka šobrīd, lai to visu kontrolētu, aizvietotu, mainītu, man tam resursu vienkārši nepietiek, tāpēc daru, ko varu un ko zinu, neplēšot sevi pušu. Joprojām paplašinu savu vegānisko dzīvesveidu.
Tuvojoties pavasarim, nereti cilvēki vēlas mainīt arī ēdienkarti vai pat ēšanas paradumus. Ar ko jārēķinās, ja ir nodoms pamēģināt vegānisku pieeju savām maltītēm?
Ļoti forši, ja gribas kaut ko pamainīt un skatiens slīd vegānisma virzienā. To, protams, var darīt jebkurā laikā, ne tikai pavasarī. Pat tad, ja kaut kas nav sanācis, pie vegāniska dzīvesveida, kas parasti sākas ar ēšanu, atgriezties var jebkurā laikā, kaut katru dienu.
Manuprāt, pirmais, kas jāņem vērā: cilvēks vienā dienā nekļūst par vegānu.
Ceļš uz vegānismu parasti ir pakāpenisks. Piemēram, cilvēks atsakās no gaļas uzturā, kādu laiku tā padzīvo. Tad saprot, ka nemaz nevēlas lietot olas, vēlāk arī vēl kādu produktu grupu. Tad iedomājas par kosmētiku, ādas, vilnas apģērbiem un lēnām nonāk punktā, kur ikdiena ir iespējami brīva no dzīvnieku izcelsmes produktiem. Līdz ar to būs vairākas pakāpes, kur faktiski atklāsies, ka dzīvojam diezgan vegāniski.
Kā uzsākt vegānisma izmēģinājumu?
Šādai pieejai ieteiktu pārskatīt savu ēdienkarti, lēnām iekļaujot arvien vairāk augu valsts izcelsmes produktu un samazinot dzīvnieku izcelsmes produktus. Tāpat atcerēties, ka lielāko daļu produktu, ko lietojam ikdienā, vienkārši iespējams veganizēt vai iegādāties vegānu versiju. Vieglāk un lētāk būs, ja pašiem patīk gatavot, tad aizstāt visu ko var pavisam viegli, tikai jāpameklē pāris recepšu un nav jābaidās. Gatavojot no augu valsts produktiem, ir grūti nošaut greizi. Tā ir viena no vegāniskas virtuves priekšrocībām. Pat, ja pirmajā reizē pupiņu kotletes izjuks, noēst varēs tāpat, jo masa būs garšīga.
Vienlaikus jāseko līdzi, kas pašam patīk vai nepatīk, ko gribas ēst vairāk, kā pietrūkst, turpinot ēdienkartes piemērošanu jau savām vēlmēm, nevis vegānismam kā tādam. Ja tomēr izlemsiet, ka vēlaties vienā dienā pamosties kā vegāns (arī gavēņa gadījumā), iesaku gatavoties lasīt etiķetes un būt gatavam pāris pārsteigumiem abos virzienos – daudzi produkti izrādīsies vegāniski, bet daudzos bieži vien atklāsies kāds pavisam mistisks (un nereti arī nevajadzīgs) dzīvnieku izcelsmes produkts.
Katram pašam jāizlemj, cik tas ir svarīgi un kas ir svarīgi tieši man.
Kādi ir tipiskākie aizspriedumi par vegāniem?
Viens aizspriedums, kas laikam drīzumā būs kliedēts, – par vegānu būt ir grūti. Protams, atkarīgs no cilvēka, nevar sagaidīt, ka visiem tas būs viegli, un tā tam arī nav jābūt. Lielākajai daļai parasti tas izrādās vieglāk, nekā sākumā domāts. Turklāt parasti arī ir interesanti.
Otrs un par to man personīgs "cepiens": vegāni ir kaujinieciski, paštaisni, ieciklējušies uz savu taisnību, frīki. Atkal, protams, atkarīgs no cilvēka, bet vegānu dažādība ir tikpat liela kā gaļēdāju, visēdāju, ovolaktoveģetāriešu utt. Bieži vien pamanīti tiek tie skaļākie vegāni, bet par tiem, kas šo dzīvesveidu piekopj fonā, paši savā nodabā, nevienu par to neinformējot, pastāstot tikai nepieciešamības gadījumā, neviens nerunā un neuzzina.
Cik svarīgi ir ne tikai atteikties no gaļas un piena produktiem, bet kopumā arī analizēt produktu (arī augu valsts) izcelsmi?
Katram pašam jāizlemj, cik tas ir svarīgi un kas ir svarīgi tieši man. Ja cilvēkam ir svarīgas dabiskas izcelsmes sastāvdaļas, viņš neņems produktu, kur ir ķīmiskas krāsvielas. Ja cilvēkam ir svarīgi, lai produkts ir bioloģisks, viņš skatīsies, lai šis ābols būtu izaudzēts bez pesticīdiem, herbicīdiem utt.
ļuļa
Tu pica
Fascinē